Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi veikuši šogad pirmo ērču aktivitātes novērtējumu dabā Lapmežciema apkārtnē, kur tika konstatētas pirmās aktīvās ērces, informēja centra pārstāve Anete Jansone.
Netipiski agri aktivizējušās pirmās ērces
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
SPKC norāda, ka šogad ērču aktivitāte ir sākusies agrāk nekā iepriekšējos gados. Vidējais ērču blīvums pagaidām vēl ir zems - līdz divām ērcēm uz vienu kilometru, bet turpmāk, paaugstinoties gaisa temperatūrai, pieaugs arī ērču daudzums.
Ērču pārziemošanai šoziem bijuši labvēlīgi laikapstākļi, un pagājušā gada rudenī novērots lielāks nepieaugušo ērču skaits, līdz ar to
šogad sagaidāma augstāka ērču aktivitāte nekā pērn.
SPKC dati liecina, ka 2014.gadā novērots pēdējo gadu laikā zemākais saslimstības līmenis ar ērču encefalītu - reģistrēti 173 saslimšanas gadījumi, kas ir par 92 gadījumiem mazāk nekā gadu iepriekš.
Tāpat pagājušajā gadā netika reģistrēts neviens ērču encefalīta izraisīts nāves gadījums. Saslimstības samazinājumu ar ērču encefalītu galvenokārt varētu saistīt ar iedzīvotāju aktīvu vakcinēšanos pret minēto slimību.
Ar ērču pārnesto Laimboreliozi pagājušajā gadā saslimuši 469 cilvēki, kas ir par 15 gadījumiem vairāk nekā gadu iepriekš. SPKC speciālisti norāda, ka šāds pieaugums neliecina par būtisku saslimstības pieaugumu.
Centra speciālisti atgādina, ka vakcinācija pret ērču encefalītu ir ļoti efektīvs profilakses līdzeklis tikai pret pašu encefalītu, tomēr tā nepasargā no pārējām ērču pārnestām slimībām, tādēļ
arī vakcinētiem cilvēkiem pirms došanās mežos, krūmājos vai nekoptās pļavās obligāti nepieciešams ievērot pareizas ģērbšanās ieteikumus.
Kopš 1990.gada veiktie novērojumi pastāvīgajās ērču monitoringa vietās liecina, ka
ērču aktivitāte un daudzums Latvijas teritorijā kopumā ir stabili pieaudzis.
Tas ir saistīts ar daudzu faktoru ietekmi, tostarp arī ar dažviet gadu desmitiem pamestām, neapstrādātām un aizaugušām lauksaimniecības platībām, nekoptiem mežiem un nekārtībā atstātiem izcirtumiem, norāda SPKC speciālisti.