/nginx/o/2018/07/16/9691776t1h8490.jpg)
Tās tendences, kas ir Eiropā, atspoguļojas arī Latvijas vides datos un kopumā uzskatāms, ka situācija Eiropā un Latvijā ir līdzīga, šodien, iepazīstinot ar Eiropas Vides aģentūras sagatavotā ziņojuma par vides stāvokli Eiropā (SOER2015) secinājumiem Latvijas vides politikas kontekstā sacīja Baltijas Vides foruma vadītāja Kristīne Veidemane.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola norādīja, ka ziņojums ļauj paskatīties uz Latvijas situāciju Eiropas kontekstā. «Ir jomas, kurās Latvijai ir veicies labāk, piemēram, būtiski uzlabojumi ir veikti atkritumu apsaimniekošanā, un
ir jomas, pie kurām ir jāpiestrādā, piemēram, ūdens kvalitāte un gaisa kvalitāte,»
izteicās Ozola.
Viņa norādīja, ka ir daudz sistēmisko izaicinājumu, respektīvi, uz vides jautājumiem nevar skatīties izolēti no citām jomām, ir jāskatās plašāk - kā funkcionē ekonomika, tautsaimniecība, kā attīstās patēriņa modeļi.
«Lai varētu pieņemt pareizus politiskus lēmumus, ir jāveic regulāri novērojumi un jāizdara secinājumi, kas jāsasaista ar to, kas notiek ekonomikā un globālajos procesos. To arī akcentē šis ziņojums,» uzsvēra Veidemane, piebilstot, ka šis pārskats sniedz vispusīgu un izsmeļošu informāciju dažādos griezumos - pa valstīm, reģioniem, tēmām.
«Skaidrs, ka ziņojuma rezultāti tiks apspriesti visā Eiropā, un galvenie problēmjautājumi tiks virzīti caur Eiropas Savienības likumdošanu, mēģinot rast risinājumu šādā veidā. Tādējādi šis ziņojums ietekmēs arī Latvijas vides politiku,» izteicās VARAM pārstāve.
Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruiniks norādīja, ka, lai iegūtu uzlabojumus ūdens un gaisa kvalitātē, ir nepieciešama strukturēta un veiksmīga politika.
«Sabiedrība un politiķi līdz šim ir nepietiekami ņēmuši vērā piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību un uz ekonomiku,»
viņš sacīja. Tāpat Bruiniks uzsvēra, ka ir nepieciešams mainīt energoapgādes sistēmu, izmantojot atjaunojamos resursus, jādomā par pilsētu apbūvi, mājokļiem.
Taču, lai panāktu sistēmiskus uzlabojumus, ir jāizstrādā politikas dokumenti, kuros jāsasaista nozaru politika, piemēram, transporta jomā jāņem vērā vides aspekts un tamlīdzīgi. «Gribu teikt, ka Latvijai nevajag no šiem uzdevumiem baidīties,» sacīja Bruiniks.
Viņš arī norādīja, ka vides jomā Eiropa ir viena no līderēm. «Domāju, Eiropas spēkos ir pārspēt tādas lielvaras kā ASV,» viņš uzsvēra.
Pētījuma veikšanā piedalījās vairāk nekā 200 organizācijas no 23 ES dalībvalstīm.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)