Šogad meži deguši mazāk nekā pērn; antirekords - Pierīgā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Šā gada maijā Valsts meža dienests (VMD) dzēsis 57 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību 202,18 hektāri, kas ir ievērojami mazāk nekā pagājušā gada maijā, kad sausā laika dēļ bija izcēlušies vairāk nekā 450 ugunsgrēki, izdegot 446 hektāriem, informēja VMD pārstāvji.

Lielākais meža ugunsgrēku skaits, tāpat kā iepriekšējos gados, arī šā gada maijā ar 33 uguns nelaimēm bijis Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā, kur attiecīgi ir arī lielākā izdegusī platība - 65,87 hektāri.

Savukārt Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā šosezon ir bijis tikai viens meža ugunsgrēks.

Tāpat VMD pārstāve Selga Šulce norādīja, ka meža ugunsgrēku reizēm izraisa metāla zagļi. Tā šogad noticis Ziemeļvidzemes virsmežniecībā, kur 10.maijā plkst.14.20 VMD saņēma informāciju no AS «Sadales tīkls», ka mežā kaut kas kūpot.

«Pēc ugunsgrēka nodzēšanas ap plkst.18 sākotnējā vietas apskate liecināja, ka ugunsgrēku izraisījusi persona, kura mēģinājusi pārzāģēt augsnē ieraktu, zem elektriskās strāvas sprieguma esošu kabeli. Veicot darbību, iespējams, notikusi elektriskās strāvas izlāde, kuras ietekmē sācies meža ugunsgrēks. Par ārkārtas situāciju tika informēts meža tiesiskās valdītājas, Aizsardzības ministrijas, pārstāvis,» norādīja Šulce.

Tāpat viņa norādīja, ka šogad visvairāk meža ugunsgrēku ir bijis martā, kad tika dzēsti 105 meža ugunsgrēki, un meža aizdegšanās iemesls visvairāk bijis sausās zāles dedzināšana.

Kopumā šogad pavisam reģistrēti 279 meža ugunsgrēki, un kopējā uguns skartā platība ir 420,2 hektāri.

Kā ziņots, kopš 25.aprīļa Latvijas mežos ir noteikts ugunsnedrošais laikposms.

Neskatoties uz īslaicīgu lietu, kas gaidāms tuvākajās dienās, mežos strauji paaugstinās ugunsbīstamība, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Latgalē, īpaši Daugavpils, Rēzeknes un Madonas pusē, ir ļoti augsts degamības indekss. Ļoti augsti indeksa rādītāji ir arī atsevišķos Kurzemes rajonos - Saldū un Stendē. Trešās klases degamības indekss ir fiksēts citviet valsts teritorijā.

Ja nokrišņu daudzums nepalielināsies, degamības indekss pieaugs arvien vairāk, radot vēl lielāku ugunsbīstamību. Lieli nokrišņi nākamajā nedēļā netiek prognozēti.

Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas. Arī šādās vietās aizliegts atstāt ugunskuru bez uzraudzības - ugunskura vieta jāatstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies.

Tāpat meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus, veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas.

Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts medībās un šaušanas nodarbībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumā un meža apsaimniekošanai.

Tāpat meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzes izplūdes sistēmu, kā arī bez saskaņošanas ar VMD mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas darba veicējus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu