Saulainā un siltā laika ietekmē sākusies strauja aļģu, arī zilaļģu, vairošanās Baltijas jūrā, liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta apkopotā informācija.
Baltijas jūrā sākušas ziedēt zilaļģes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielāka zilaļģu jeb cianobaktēriju koncentrācija novērota Baltijas jūrā pie Kaļiņingradas apgabala, Lietuvas un Kurzemes, kā arī jūras centrālajā daļā, tostarp pie Igaunijas salām. Rīgas jūras līcī zilaļģes nav novērotas.
Zilaļģes parādījušās tikai pēdējās dienās; vēsais un vējainais laiks maijā un jūnijā kavēja to vairošanos.
Nākamnedēļ stipra vēja un zemākas gaisa temperatūras dēļ aļģu koncentrācija jūrā samazināsies.
Ne visas aļģes ir zilaļģes, un ne visas zilaļģes ir bīstamas. Kaitīgas vielas jeb toksīnus, kas var izraisīt saindēšanos un pat nāvi, ja tiek iedzerts piesārņots ūdens, izdala atsevišķas cianobaktēriju sugas. To, vai zilaļģes konkrētajā vietā ir toksiskas, nevar noskaidrot pēc izskata, nepieciešams veikt laboratoriskus testus. Tādēļ jāizvairās no jebkādas saskares ar ūdeni, kurā ir zilaļģes.
Neliels daudzums zilaļģu izskatās kā mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Saulaina laika un lēna vēja apstākļos tās strauji savairojas, un ūdens var pārklāties ar zaļganīgu plēvi. Ūdens var iekrāsoties arī brūnā vai dzeltenīgā krāsā un iegūt nepatīkamu smaku un zupai līdzīgu konsistenci.
Ar zilaļģēm piesārņotā ūdenī nedrīkst peldēties, ūdenim nedrīkst laist klāt bērnus un dzīvniekus. Šādu ūdeni nedrīkst izmantot nekādiem nolūkiem, jo pat pēc uzvārīšanas toksīni nepazūd.
Cilvēku saindēšanās ar zilaļģēm notiek ļoti reti, jo ūdens piesārņojums ir acīmredzams; visbiežāk cieš dzīvnieki.
Zilaļģu masveida savairošanās jeb ziedēšana Latvijā parasti notiek ezeros un dīķos, kā arī upju līčos, kur nav straumes.