Šobrīd balto stārķu populācija Latvijā vairs nepieaug - ir sasniegts maksimālais vides piesātinājums ar šīs sugas putniem, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Dabas aizsardzības pārvalde: balto stārķu populācija Latvijā vairs nepieaug
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pārvalde ik gadu saņem cilvēku zvanus, kuri tostarp jautā, kā rīkoties, ja atrasti ievainoti baltie stārķi, atrasti stārķu mazuļi, kas nav spējīgi lidot, vai nokritusi šo putnu ligzda.
Ik gadu Latvijā ligzdo ap 10 000 stārķu, un katru gadu vārgākie no tiem dažādu iemeslu dēļ aiziet bojā.
Pārvaldē skaidroja, ka tā tas notiek ar ikvienu dzīvnieku sugu – tā ir dabiskā atlase, kura dabā regulāri notiek, vēl jo vairāk tad, ja kādas sugas piesātinājums ir augsts.
Stārķis ir savvaļas putns un arī īpaši aizsargājama suga, tādēļ to iegūt vai turēt nebrīvē drīkst tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes izdotu atļauju. Atļauja nav nepieciešama tikai tad, ja stārķis tieši apdraud cilvēku veselību vai dzīvību.
Ja atrasts savainots stārķis vai tā mazulis, to var nogādāt patversmē vai kādā no zooloģiskajiem dārziem, vai lūgt veterinārārsta palīdzību, taču tas ir maksas pakalpojums un arī tad nav garantijas, ka putns izdzīvos, jo
stārķi ir savvaļas putni, kas ir ļoti jutīgi un grūti ārstējami,
pauda pārvaldē.
Atradējiem, kam nav specifisku zināšanu veterinārijā vai zooloģijā, pašiem tomēr nevajadzētu veikt stārķa ārstēšanu vai stārķēnu barošanu un audzināšanu mājas apstākļos. Ne vienmēr no dabiskās atlases izglābtais stārķis būs spējīgs pastāvīgi izdzīvot savvaļā,
reizēm šādi stārķi, palaisti atpakaļ dabā, ātri vien kļūst kādam par barību,
jo ir pārdroši vai arī nav raduši paši sev meklēt barību un mirst bada nāvē.
Reizēm pēc ievainojuma sadziedēšanas stārķis vairs nav spējīgs lidot, līdz ar to pat pēc veiksmīgas izārstēšanas šim dzīvniekam jānodrošina mūža aprūpe, bet ne visi stārķu glābēji to var un vēlas darīt. Turklāt savvaļas dzīvnieki, tostarp putni, var būt neprognozējami, tādēļ cilvēkam bez zināšanām un iemaņām nevajadzētu stārķiem tuvoties – to knābiens var būt diezgan traumējošs.
Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties jāziņo pašvaldībai, kas organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, neitralizēšanu vai iemidzināšanu. Pašvaldībām būtu jāizveido un jāuztur dzīvnieku patversmes, jāizķer, jāizmitina un jāaprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušie savvaļas dzīvnieki vai jāslēdz līgumi par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi.
Latvijā nav speciālu savvaļas dzīvniekiem paredzētu patversmju vai rehabilitācijas centru.
Zooloģiskie dārzi un dzīvnieku patversmes iespēju robežās pieņem arī savainotus savvaļas dzīvniekus un tos ārstē, taču jāsaprot, ka ne vienmēr šādas iespējas ir pieejamas tuvākajā patversmē vai zooloģiskajā dārzā, tāpēc iepriekš ar patversmi vai zooloģisko dārzu vēlams sazināties.
Stārķu ligzdu patvaļīga nojaukšana ir aizliegta.
Par šādu nodarījumu tiek piemērots administratīvais sods. Gadījumos, ja stārķu ligzdas rada apdraudējumu, piemēram, rada elektroenerģijas traucējumus, apdraud māju ugunsdrošību vai cilvēku veselību un dzīvību un tās nepieciešams nojaukt, šīs darbības saskaņojamas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Gadījumā, ja nogāzusies tukša stārķu ligzda, iespējams ligzdu atjaunot, izgatavojot un uzstādot ligzdas pamatni.
Ir saprotams, ka cilvēkiem rūp nelaimē nonākuši stārķi, tomēr Dabas aizsardzības pārvalde atgādināja, ka reizēm, labu gribot un iejaucoties dabiskajos procesos, stārķiem tiek nodarīts lielāks ļaunums un sagādātas lielākas ciešanas nekā tad, ja visam ļautu notikt dabiski.
Dabas aizsardzības pārvalde nepieciešamības gadījumā konsultēs iedzīvotājus par rīcību ar atrastajiem savainotajiem savvaļas dzīvniekiem, tostarp stārķiem, un to turēšanas apstākļiem, kā arī normatīvo aktu prasībām, kas jāievēro, ja izvēlas mājās turēt, izbarot stārķi.
Tomēr iestādes speciālisti uzsvēra – ja cilvēki savvaļas dzīvniekam vēlas palīdzēt, vispirms
jāizvērtē savas iespējas un tas, vai palīdzība dzīvniekam, putnam tiešām nepieciešama.
Ja dzīvnieku pēc ārstēšanas, izbarošanas nav iespējams atlaist savvaļā, informāciju par tuvākajām piemērotajām savvaļas dzīvnieku turēšanas vietām, var iegūt Dabas aizsardzības pārvaldē.