Tā kā visā Latvijā joprojām saglabājas ļoti sauss laiks, saule kopā ar vēju rada pastiprinātus mitruma zudumus no augsnes, kas rada bīstamu situāciju dārzeņu un augļu nodrošinājumā ar ūdeni, līdz ar to var rasties draudi labas un kvalitatīvas ražas iegūšanai, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperts Māris Narvils.
«Veidojas ļoti bīstama situācija, kad augsnes virskārta tiek pastiprināti izžāvēta.
Pēdējās nedēļās nokrišņu sadalījums Latvijā bijis ļoti nevienmērīgs, bet atsevišķās vietās nozīmīgi nokrišņi nav bijuši jau gandrīz mēnesi. Sevišķi sausums pamanāms smilts augsnēs, kas sevišķi krasi reaģē uz nokrišņu trūkumu. Tādējādi dārza augiem mitruma saglabāšana kļūst par izdzīvošanas jautājumu,» norādīja agronoms.
Viņš skaidroja, ka sausuma ietekmē augu augšana sākotnēji palēninās, tad apstājas. Saule un vējš var radīt pastiprinātu vīšanu un augu apdegumus.
Strauji nobriestot, sausuma un vēja ietekmē ražas kvalitāte pasliktinās.
Turklāt pastiprināti var izplatīties tādas slimības kā miltrasa, sausplankumainība, arī kaitēkļiem ir labvēlīgi apstākļi, savairojas cekulkodes, balteņu, ābeļu un plūmju augļu tinēji.
«Lai uzlabotu situāciju, ieteicams noēnot siltumnīcu jumtus.
Tā kā naktis kļūst vēsākas, ventilācijas logus uz nakti vajag maksimāli pievērt. Uz lauka augu noēnošanai joprojām var palīdzēt agrotīkls.
Nedrīkst pieļaut plaisu veidošanos augsnē, kas var izsausēt pēdējās mitruma paliekas, tādēļ sekla rušināšana ir ļoti nepieciešama.
Reizē ar laistīšanu vajadzētu dot vājas koncentrācijas kāliju saturošus mēslojumus. Bet, ja laistīt vispār nav iespējams, novāc visu ražu, kad tā ir nobriedusi un gatava vai tuvu šai stadijai. Labāk vismaz kaut kāda raža, nekā viss nokaltis,» sacīja agronoms.
Ja ūdens resursi nav pietiekami, tad laista prioritāri vispirms mitrumprasīgos augus - kāpostaugus, salātus, augļu kokus ar bagātīgu ražu.
Lai maksimāli saglabātu augsnes struktūru, izmanto smalkas strūklas laistītājus un lejkannas.
Segtās platībās var apsmidzināt gan augus, gan konstrukcijas, tā mazinot saules ietekmi. Jāizvairās no lielu ūdens pilienu veidošanās uz augiem, tas var radīt saules apdegumus.
Tāpat agronoms iesaka, cik vien iespējams, izmantot mulčas materiālus - svaigi pļautu zāli, salmus, sienu, izravētās nezāles, kūdru, smalcinātas mizas un skaidas.
«Liela problēma ir nezāļainie lauki, kuros nezāles ļoti strauji izsūks pēdējos mitruma krājumus, un kultūraugi var pilnībā iet bojā
. Ja tā notiek, tad laistīt vairs nav jēgas, tāpat viss mitrums tiks nezālēm. Šādos laukos raža jāvāc, kāda tā ir, jo vēlāk varbūt vispār nebūs, ko vākt. Tikai prasmīga, pacietīga un neatlaidīga rīcība palīdzēs pārdzīvot šo sausuma periodu ar iespējami mazākiem zaudējumiem,» rezumēja agronoms.
