Neskatoties uz priekšstatu par Igauniju kā ūdeņiem dāsni apveltītu zemi, līdz 2040.gadam valsts var nokļūt situācijā, kad pieprasījums pēc ūdens pārsniedz pieejamos resursus, liecina jauns pētījums.
Igaunija līdz 2040.gadam var piedzīvot ūdens trūkumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ņemot vērā klimata izmaiņu modeļus un sociālekonomiskos scenārijus, Pasaules Resursu institūts (WRI) izvērtējis ūdens resursu stāvokli 167 valstīs. Pētījumā aplūkoti ūdens resursi zemes virsū. Gruntsūdeņi un atmosfēras nokrišņi nav ņemti vērā.
Rezultātā institūts secinājis, ka Igaunija līdz 2040.gadam var nokļūt situācijā, kad pieprasījums pēc ūdens pārsniedz pieejamos resursus, palielinot spiedienu uz valsts uzņēmumiem, lauku saimniecībām un kopienām.
Vissliktāko situāciju 2040.gadā WRI prognozē 33 valstīs, pirmajā trijniekā ierindojot Bahreinu, Kuveitu un Kataru. Gandrīz puse no šīm 33 valstīm ir Tuvo Austrumu valstis, kur ūdens resursi zemes virsū ir ierobežotā daudzumā un pieprasījums augsts.
Igaunija nav šo valstu vidū, bet institūts prognozē, ka tā līdz ar Čīli un Namībiju līdz 2040.gadam arī var «sajust slāpes».
Ja nekas nemainīsies, Igaunija 25 gadu laikā ierindosies 36. vietā globālajā «ūdens stresa» indeksā, kas būs par 46 vietām augstāk nekā 2010.gadā.
No Eiropas valstīm sliktāka situācija tiek prognozēta vienīgi Spānijā un Grieķijā.
WRI šādu pētījumu veicis pirmo reizi.