TVNET jau ziņoja, ka Latvijas Entomoloģijas biedrības prezidents, bioloģijas zinātņu doktors Dmitrijs Teļnovs devās unikālā ekspedīcijā uz Jaungvineju, kas atrodas starp Āziju un Austrāliju. Uzreiz pēc atgriešanās Latvijā viņš pastāstīja, ka šajā grūti sasniedzamajā reģionā, kur atrodamas vienreizējas un neskartas dabas bagātības, atklājis jaunas ložņvaboļu sugas.
Kāds bija jūsu ceļojums līdz Jaungvinejai?
Ka ierasts, ar vairākiem tranzītpunktiem, kopā ceļā pavadot gandrīz 48 stundas.
Kādi bija iespaidi, ierodoties reģionā?
Mani sen vairs nekas nepārsteidz, viss šķiet zināms un tuvs (jo ielidošanas punkti Jaungvinejā ir vien daži, visos esmu bijis jau iepriekš).
Zinu, ka ceļojuma laikā atklājāt jaunu sugu. Lūdzu, pastāstiet par šo atklājumu! Ko vēl nozīmīgu Jaungvinejā paguvāt izdarīt?
Strādājot ar tik sīkiem organismiem kā ložņvaboles (ķermeņa garums 1-15 mm), bez speciālās aparatūras (mikroskops utt.), nav iespējams 100% noteikt, vai suga ir vai nav zinātnei jauna. Vadījos vairāk pēc savām sajūtām, zināšanām, reģiona specifikas, piemēram, izolētības utt.
Balstoties uz šo informāciju, ar lielu iespējamību varu atbildēt: jā, jaunas ložņvaboļu sugas ir atrastas.
Bet paies ilgs laiks, līdz tās tiks izpētītas un aprakstītas. Parasti šis process aizņem ap gadu.
Ir gandarījums, ka ekspedīcijas laikā ir izdevies īstenot ambiciozo mērķi, ko biju apņēmies: izmantojot mūsdienu satelīta tehnoloģijas un eParakstu, mūžamežos ir izdevies jaunatklātās sugas fotogrāfiju parakstīt ar eParakstu.
Izrādījās, ka vissarežģītākais šajos apstākļos bija nevis eParaksta lietošana caur satelītiekārtam (tas bija vienkārši), bet gan tik elementāra lieta kā degviela. Ciemā, kurā uzturējos, bija beigusies degviela, kas bija nepieciešama, lai darbinātu ģeneratoru un uzlādētu datoru, videokameru, fotokameru.
Visu ekspedīcijas laiku dzīvoju ar ļoti ierobežotu degvielas pieejamību, bija rūpīgi jādomā, cik bieži un ilgi tehniku varu lietot.
Taču, ja šajos apstākļos būtu bijis dzīvības un nāves jautājumus parakstīt kādu līgumu, iesniegumu vai ko citu, es to būtu paveicis.
Vai ekspedīcijā bija vēl kādi atklājumi?
Bez ložņvabolēm ir jau zināmi arī citi potenciālie atklājumi, kas gan prasa kolēģu – citu zooloģijas virzienu speciālistu akceptu. Piemēram, par sauszemes gliemežiem, tūkstoškājiem, iespējams, skorpioniem.
No cita veida atklājumiem ir iegūta jaunākā informācija par ārkārtīgi reto un apdraudēto Jaungvinejas zīdītāju (piemēram, koku ķenguru (ģints Dendrolagus) vai proehidnu (ģints Zaglossus) izplatību Rietumjaungvinejā. Dati noteikti tiks nodoti kolēģiem Smithsonian Institution ASV, kas nodarbojas ar zīdītāju izpēti un aizsardzību Jaungvinejā.
Protams, iegūta arī unikāla informācija par daudzu bezmugurkaulnieku sugu ekoloģiju un arī uzvedību Jaungvinejas mūžamežos. Tas viss prasa analīzi, apstrādi un rezultātu apkopošanu publikācijas sagatavošanai.
Kas jums šajā ceļojumā sagādājis vislielāko gandarījumu un vai esat juties pārsteigts par kaut ko?
Liels pārsteigums, negatīvs efekts, kas noteikti ietekmēja ekspedīcijas iznākumu (ievāktā materiāla daudzumu), ir negaidīts ilgstošs sausums šajā pasaulē vismitrākā reģionā.
Zemienēs Putna galvas jeb Doberai pussalā lietus nav bijis 3-3,5 mēnešus!
Tie ir Jaungvinejai ekstrēmi laika apstākļi.
Protams, sausums stipri ietekmē bezmugurkaulnieku sugu aktivitāti – liela daļa sugu un indivīdu ir hibernācijas (diapauzes) statusā un nav aktīvi. Bija arī pretējas situācijas - kalnos lija sešas stundas dienā. El ninjo efekts…
Vai gribējās atgriezties Latvijā?
Šis ir tradicionāls jautājums, ko uzdod arī katram atpūtniekam pēc atvaļinājuma… Jā, gribēju atgriezties gan pie ģimenes, gan «cilvēciskiem» dzīves apstākļiem un arī iespējami ātrāk ķerties pie ievāktā materiāla izpētes.
No otras puses, sausuma dēļ savus plānus neesmu izpildījis pilnībā, līdz ar to savā ziņā negatīvo efektu no atgriešanās nepieciešamības arī esmu izjutis.
