Franču Rivjēra pirmdien pūlas atgūties no spēcīgu lietusgāžu izraisītajiem plūdiem, kas aizvadītās nedēļas nogalē prasīja 19 cilvēku dzīvības. Kannās, Nicā un Antibā, kur vērojama īsta postaža, darbojas ugunsdzēsēji un brīvprātīgie, tērpušies hidrokostīmos un bruņojušies motorzāģiem, slotām un sukām.
Neredzēti spēcīgās plūdu ūdeņu straumes daudzviet izgāzušas kokus, sastūmušas citu uz cita automobiļus vai apgāzušas tos uz jumta un aizrāvušas simtiem metru tālāk. Slaveno kūrvietu ielās, māju un iestāžu apakšējos stāvos palikusi bieza kārta dubļu un dažādu drazu, kas tagad jānovāc.
Jau ziņots, ka liela daļa upuru noslīkuši pazemes autostāvvietās vai savās garāžās, steidzot nogādāt drošībā automašīnas, bet Antibas tuvumā applūdusi kāda veco ļaužu mītne, kur zaudējuši dzīvību trīs cilvēki. Bojāgājušo skaitā ir arī trīs Lielbritānijas, Itālijas un Portugāles pilsoņi. Divi cilvēki vēl aizvien tiek uzskatīti par pazudušiem.
Ļaudis medijos joprojām dalās pieredzētajā. Kā stāsta kāds Kannu iedzīvotājs, viņš kopā ar sievu un suni braucis savā automašīnā, kad spēcīgs plūdu vilnis to pacēlis un nesis lejup pa ielu. Viņiem izdevies izkļūt no mašīnas un uzrāpties uz kāda mūra, kur viņi trīs stundas gaidījuši, kamēr nokritīsies ūdens līmenis, kas vietām sniedzies pat līdz pleciem.
Kā pastāstījis iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs, Kannās deviņi cilvēki aizturēti par mēģinājumiem izmantot plūdu radīto sajukumu, lai aplaupītu veikalus.
Pirmdien vēl aptuveni 9000 mājsaimniecībām nebija izdevies atjaunot elektronerģijas padevi. Dzelzceļa kompānija SNCF cenšas savest kārtībā bojātos sliežu ceļus un elektrolīnijas.
Stihija skārusi arī Eiropas lielāko jūras dzīvnieku parku «Marineland», sanesot dubļus pingvīnu un jūras lauvu baseinos. «Mums nav elektrības, nav tekoša ūdens,» aģentūrai pastāstījis parka direktors. Pašlaik desmitiem ugunsdzēsēju steidz atsūknēt ūdeni, lai aizsērējušās filtrācijas sistēmas atkal sāktu darboties.
Prezidents Fransuā Olands, apeklējot plūdu skarto reģionu, paziņojis, ka no trešdienas tas tiks pasludināts par dabas katastrofas zonu, ļaujot tam novirzīt papildu līdzekļus.
Medijos aizvien asāk izskan jautājums, kādēļ pirms gaidāmajām lietavām netika izziņots pietiekami nopietns brīdinājums, un sinoptiķi aicināti televīzijā skaidrot, kādēļ prognožu sistēmas nav paredzējušas, ka situācija būs tik smaga. Kā ziņu aģentūrai AFP sacījis «Meteo-France» pārstāvis Paskāls Brovelli, postījumu apmēri skaidrojami ar to, ka ļoti īsā laikā urbānā vidē nolīst daudz lielāks nokrišņu daudzums, nekā gaidīts.
Olands svētdien atzina, ka šai traģēdijai jākļūst par mācībstundu.
«Katastrofas bijušas vienmēr, bet to biežums un intensitāte pieaug,» viņš norādīja, mudinot uz izlēmīgiem soļiem gada nogalē gaidāmajā ANO Parīzes klimata konferencē.
