Sākoties straujam atkušņa periodam, Valsts vides dienests (VVD) uzrunājis visu 157 Latvijas hidroelektrostaciju (HES) īpašniekus, aicinot tos savlaicīgi parūpēties par HES darbību iespējamu plūdu laikā, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.
VVD izplatījis paziņojumu Mazās hidroenerģētikas asociācijai un AS «Latvenergo», aicinot HES saimniekus pastiprināti sekot līdzi laikapstākļiem un savlaicīgi atbrīvot aizsprostu ailes, nepieļaujot ūdens līmeņa celšanos virs kritiskās atzīmes. Tāpat vides dienests aicinājis HES objektos nodrošināt nepārtrauktu dežūru ūdens līmeņa regulēšanai un elektroenerģijas pārrāvuma gadījumā parūpēties par ģeneratoriem HES nepārtrauktai darbībai.
Tāpat VVD uzsver, ka HES īpašniekiem savlaicīgi jāievāc ziņas par ledus iešanu un jāatzāģē ledus joslas aizsprostu priekšā, kā arī jāattīra aizvari no apledojuma un jāpārliecinās, vai to izņemšana ir netraucēta. Iespējamu avārijas situāciju gadījumā jānodrošina savlaicīga iedzīvotāju, pašvaldību un valsts iestāžu apziņošana.
Īpaši rūpīgi sekot situācijai ūdenstilpēs VVD uzdevis vietās, kurās jau zināmi iespējamie apdraudējumi dzīvojamiem rajoniem - Ogres HES Ogrē, Sankaļu HES Salas novadā, Cieceres un Dzirnavnieku HES Saldū. Kā arī savstarpēji saskaņot savas darbības aicināti tie hidro būvju īpašnieki, kas darbojas uz Daugavas, Aiviekstes, Gaujas, Amatas, Cieceres, Abavas, Dienvidsusējas un Tirzas upēm.
Aizvadītajā gadā VVD veicis 139 mazo HES pārbaudes. Par HES ekspluatācijas pārkāpumiem sāktas septiņas administratīvā pārkāpuma lietvedības - pret Lielberķenes, Lobes, Lejnieku, Neretas, Kalna Kārklu un Billes HES -, no kurām četrās pieņemti lēmumi par naudas soda piemērošanu. Kopējā sodu summa ir 1430 eiro.
Tāpat pārbaudēs konstatētas vairākas ekspluatācijas nepilnības. Izplatītākās no tām ir HES veikto darbību uzskaites žurnāla nepildīšana, informatīvo zīmju trūkums objekta teritorijā un mērlatu neatbilstība noteikumiem. Kā arī pārkāpumi, kas saistīti ar ūdens līmeņa pārsniegumiem virs vai zem uzstādījuma normas, minimālā grantējuma un ekoloģiskā caurplūduma nenodrošināšana, zivju aizsargsētu spraugas bijušas par lielu, dažādu valsts nodevu savlaicīga nemaksāšana un informācijas nesniegšana atbildīgajām iestādēm.
Septiņos gadījumos konstatētas HES ekspluatācijas nepilnības, kuras savlaicīgi novēršot, varētu radīt ietekmi uz vidi. Tāpat Kazdangas HES uz Alokstes upītes atradās avārijas stāvoklī, kā rezultātā ūdenslīmenis ūdenskrātuvē nokritās vairāk par metru un 20 centimetriem. Veicot slūžu remonta, vasaras nogalē ūdenslīmenis upē atgriezās normā. HES tehniskās problēmas radīja zaudējumus zivju resursiem.
Ņikitina akcentēja, ka viena no VVD funkcijām ir veikt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas ekonomiskajā zonā.
