Svētdiena, 24. jūnijā Vārda dienas: Maiga Milija
Foto: EPA/LETA

Lai noskaidrotu vasarās aizvien pieaugošo karstuma viļņu ietekmi uz Rīgas pilsētas teritorijas virsmu, pilsētas arhitekta birojs sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūtu «Silava» veicis pētījumu un izstrādājis pilsētas virsmas temperatūras karti, kas attēlo būtiskas temperatūras atšķirības noteiktās pilsētas vietās.

Kā informēja projekta īstenotāji, kartes pamatam ņemti satelītattēlu dati, kas iegūti 2014.gada 3.augustā, kad Rīgu bija pārņēmis īpaši spēcīgs karstuma vilnis.

Pētījums atklāj, ka līdz ar šiem viļņiem ir ievērojami pieaudzis ekstremāli karsto dienu skaits.

Pat pēdējo trīsdesmit gadu laikā dienu skaits, kad gaisa temperatūra Rīgā pārsniedz plus 30 grādus, ir ievērojami audzis. Pagājušā gadsimta 80.gados tās bija divas trīs dienas gadā, bet nu jau tās ir sešas septiņas dienas gadā. Pat dienās, kad pilsētā ir stiprāks vējš, kas varētu izlīdzināt temperatūru, pilsētas centrā vienalga ir augstāka gaisa temperatūra, līdz ar to ir jūtama ievērojama ietekme uz mikroklimatu.

Iegūtie pētījuma dati liecina, ka vasarās karstuma viļņu laikā, kad pilsētā gaisa temperatūra vairākas dienas pēc kārtas pārsniedz plus 30 grādus un ir augsti gaisa mitruma rādītāji, zemes virsmas temperatūra atsevišķās vietās pilsētā pārsniedz pat 50 grādus, kas savukārt var radīt būtisku iespaidu uz iedzīvotāju labsajūtu un veselību.

Apskatot gaisa temperatūru Rīgas daudzdzīvokļu kvartālos, pētnieki secināja, ka situācijas ir ļoti individuālas, tomēr kopumā situācija karstuma viļņu laikā šajās teritorijās nav pozitīva un ietekmē gan kvartālu mikroklimatu, gan iedzīvotāju labsajūtu un veselību. Līdz ar to intensīvi jārisina jautājums par piemērotiem pasākumiem daudzdzīvokļu kvartālos, lai mazinātu nelabvēlīgo temperatūras ietekmi.

Liela nozīme un ietekme uz temperatūru pilsētā ir parkiem un zaļajām zonām. Tajās pilsētas teritorijās, kur ir zaļā zona, gaisa temperatūra ir ievērojami zemāka nekā turpat uz ielas, kur ir apbūve, bruģētas un asfaltētas ielas. Līdzīga situācija ir arī mikrorajonos - ja teritorija ir apbūvēta un asfaltēta, gaisa temperatūra tur ir krietni augstāka nekā turpat blakus esošajos parkos.

Tāpat pētnieki norāda - viens no iemesliem temperatūras atšķirībā ir tas, ka, būvējot un attīstot pilsētu, nav domāts par klimata pārmaiņu rezultātā pieaugušajām ekstrēmā karstuma dienām - pilsētā ir tādas teritorijas, kas nevēdinās, kuras vēji skar salīdzinoši maz, sevišķi pēcpusdienās, kad saules ekspozīcija sasniedz maksimumu. Šajās vietās arī vakaros gaisa temperatūra pazeminās lēnāk nekā parkos un citās pilsētas daļās, līdz ar to lielais karstuma vilnis iedzīvotājus negatīvi ietekmē pat naktīs.

Projekts «Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā» tiek īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējumu.

Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 136 000 eiro, no kuriem 15% finansē Rīgas pilsētas pašvaldība. Projekta ieviešanu nodrošina Rīgas pilsētas arhitekta birojs, partnere ir Rīgas Stradiņa universitāte, ko projektā pārstāv Darba drošības un vides veselības institūts.

© TVNET. Visas tiesības paturētas