Pagājušajā nedēļā izskanēja, ka Rīgas centrā jau izsmelts gada limits dienām ar lielu putekļu koncentrāciju. Saistībā ar to portāls TVNET vērsās pie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Gaisa un klimata nodaļas vadītājas Aivas Eindorfas, kurai jautāja par galvaspilsētas gaisa piesārņojumu.
Pagājušajā nedēļā publicējām ziņu, ka 11. maijs bija jau 36. diena šogad, kad novērojumu stacijā netālu no Dailes teātra, Brīvības ielā, pārsniegts pieļaujamais daļiņu PM10 robežlielums. Kāda ir gaisa kvalitāte Rīgā?
Cilvēks, kas to rakstīja, ir ņēmis vērā operatīvās informācijas datus, kas ir publicēti arī mūsu mājas lapā. Šiem datiem ir atzīme, ka tie nav izgājuši datu kvalitātes kontroli, līdz ar to tie ir tikai informatīvi.
Katru mēnesi centrs gatavo atskaites, kas tiek publicētas LVĢMC mājas lapā un tajās ņem vērā datus, kas ir izgājuši kvalitātes kontroli. Patlaban mēs varam runāt par ticamiem datiem, kas fiksēti no janvāra līdz aprīlim.
Aprīļa statistika liecina, ka nevienā stacijā diennakts normatīvs nav pārsniegts.
Vai tad var pieļaut, ka arī maijā tas nebūs pārsniegts?
Tas varbūt ir pieļaujams. Nevaru pateikt, vai ir vai nav, jo dati var būt arī brāķēti.
Bet runāt par normatīvu pārsniegumiem maijā vēl ir par agru.
Kāda kopumā ir gaisa kvalitāte Rīgā ilgākā laika posmā?
Lielākās problēmas Rīgā parasti ir ar slāpekļa dioksīdu (NO2) un cietajām daļiņām PM10.
Ko nozīmē daļiņas PM10?
PM10 ir smalkās daļiņas. Pavisam vienkāršs salīdzinājums: iedomāsimies cilvēka mata diametru, no kura viena sestā daļiņa ir PM10. Tās ir tik smalkas putekļu daļiņas!
Pēc iekļūšanas putekļu mākonī mēs varam pēc tam pie krāna nomazgāt seju un rokas, tādējādi noskalojot lielākās putekļu daļiņas.
Bet smalkākās putekļu daļiņas iekļūst cilvēku organismā.
Cik lielas Rīgā ir problēmas ar minētajiem diviem rādītājiem?
No 2011. gada līdz 2014. gadam stacijā K.Valdemāra ielā fiksēti slāpekļa dioksīda gada vidējās koncentrācijas pārsniegumi virs 40 mkg/m3 (normatīvs - 40 mkg/m3).
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012. gada 26. jūnija lēmumu attiecībā uz NO2 gada robežlieluma ievērošanas termiņa atlikšanu, Latvijai aglomerācijā «Rīga» novērojumu stacijā «Kr.Valdemāra iela» slāpekļa dioksīda gada normatīvs līdz 2015. gada 1. janvārim ir pieļaujams gada robežlielums ar maksimālo pielaides robežu (60 mg/m3), kas noteikts Eiropas Komisijas Direktīvas 2008/50/EK 22. panta 3. punktā, savukārt pēc 2015. gada 1. janvāra pēc veiktajiem piesārņojuma mazināšanas pasākumiem slāpekļa dioksīda gada robežlielumam jāatbilst Direktīvas 2008/50/EK XI pielikumā esošajiem normatīviem (40 mg/m3).
Par situāciju datos 2015. gadā un 2016. gadā no šīs stacijas komentēt nevaru, jo
Rīgas dome ir informējusi, ka konkrētās stacijas 2015.gada dati nav ticami, jo stacijai ir tehniskas problēmas.
Šīs stacijas tehniskās problēmas pastāv vēl joprojām, līdz ar to netiek nodrošināti dati arī par 2016. gadu. Pēc direktīvas prasībām valstij ir jānodrošina 1 pilsētas fona un 1 transporta avotu ietekmes stacija Rīgā. Patlaban netiek nodrošināti mērījumi transporta avotu ietekmes stacijā.
Savukārt daļiņu PM10 gada vidējā koncentrācija Rīgas novērojumu stacijās laika posmā no 2011. gada līdz 2015. gadam nav pārsniegta.
Interesanta situācija ir ar PM10 diennakts robežlieluma (50 mkg/m3) pārsniegšanas gadījumu skaitu, kur gadā atļautais pārsniegšanas gadījumu skaits ir 35. Lai arī stacijās K.Valdemāra ielā un Brīvības ielā tika un tiek novērots diennakts robežlieluma pārsniegšanas gadījumu skaits, tomēr Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas par sāls/smilts kaisīšanu ziemas/pavasara periodā ļauj šos datus koriģēt.
LVĢMC katru gadu izstrādā novērtējumu atbilstoši EK metodikai: «Novērtējums par sāls/smilts kaisīšanu un dabisko avotu radīto ietekmi uz daļiņu PM10 koncentrāciju Rīgā.» Piemēram, stacijā Brīvības ielā 2015. gadā diennakts robežlieluma 50 mkg/m3 pārsniegšanas gadījumu skaits bija 51 gadījums (atļautais – 35 gadījumi), bet pēc novērtējuma rezultātiem pārsniegšanas gadījumu skaits samazinājās līdz 27 gadījumiem, kas nozīmē, ka direktīvā noteiktais normatīvs netiek pārsniegts.
Kam būtu jānovērš Valdemāra ielas stacijas tehniskās problēmas? Vai Rīgas domei?
LVĢMC komentārus nesniegs, jo K.Valdemāras ielas stacija pieder Rīgas domei. Jautājums ir jāadresē VARAM vai RD.
Varbūt tad var teikt, ka mums Rīgā nav tik piesārņots un slikts gaiss?
Jā, salīdzinot ar citām lielajām pilsētām, tas nav slikts.
Vienu brīdi izskanēja Rīgas gaisa piesārņojuma salīdzinājums ar Pekinu, bet tā nav patiesība.
Šādus salīdzinājumus masu medijos nevajadzētu atspoguļot.
Cik piesārņots ir Rīgas gaiss, salīdzinot ar Viļņu un Tallinu?
Problēmas ir līdzīgas. Arī šajās pilsētās nav novēroti lieli pārsniegumi, bet ir atsevišķas problēmas, kā tas ir arī pie mums. Pārsvarā tas saistīts ar transporta ietekmi, kā tas ir Rīgā, Kr.Valdemāra un Brīvības ielā, kur ir intensīvāka satiksme.
Pasaules Veselības organizācija gaisa piesārņojumu uzskata par ceturto lielāko risku veselībai. Lūdzu, raksturojiet, kādas var būt veselības problēmas, ja cilvēks ilgstoši un regulāri uzturas vietās, kur ir augsts gaisa piesārņojums.
Lai gan gaisa piesārņojumam ir pakļauts ikviens, tas neietekmē visus vienādi.
Pilsētas ir blīvāk apdzīvotas, tāpēc cilvēki tajās ir vairāk pakļauti gaisa piesārņojumam.
Cilvēku grupas, kā, piemēram, veci cilvēki, bērni vai cilvēki, kuri slimo ar sirds un asinsvadu, kā arī elpceļu slimībām, cilvēki ar ļoti jutīgiem elpceļiem un elpceļu alerģijām, ir jutīgākas pret piesārņojumu. Ir aplēsts, ka smalkās daļiņas saīsina paredzamo dzīves ilgumu Eiropas Savienībā par vairāk nekā astoņiem mēnešiem.
Kā mēs kā cilvēki varam izvairīties no šīm problēmām? Vai vienīgais variants ir pēc iespējas retāk un īsāku laiku uzturēties šādās vietās, vai tomēr ir vēl kāda iespēja?
Jā, piesārņotās vietās vajadzētu uzturēties pēc iespējas mazāk, cik vien tas ir iespējams.
Atbildīgajām institūcijām nepieciešams padomāt par ielu tīrīšanas darbiem, jo vienkārša putekļu izgaiņāšana gaisa kvalitāti neuzlabos,
lai samazinātu piesārņojumu, būtu jāveic ielu mitrā uzkopšana un materiāla savākšana.
Kādi vēl pasākumi būtu jāveic, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Rīgā?
Patlaban tiek izstrādāta rīcības programma Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanai, par kuru ir atbildīgs Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.
Pasākumi ir dažādi, sākot ar transporta infrastruktūras plānošanu vai ierobežošanu zonās ar paaugstinātu gaisa piesārņojumu, veloceliņu ierīkošanu, novecojušu sadedzināšanas iekārtu nomaiņu ar modernākām un vides prasībām atbilstošākām iekārtām, centralizētās siltumapgādes attīstību, dīzeļdegvielas smalko daļiņu filtra uzstādīšanu automašīnām, un daudzi citi dažādi pasākumi, kuru īstenošana ir sarežģīta, bet ne neiespējama.
Jautājums tikai, cik ļoti Rīga ir ieinteresēta īstenot līdzīga rakstura pasākumus.
