Šodien pēcpusdienā valsts dienvidu daļā ir gaidāms liels karstums, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi. No plkst.13 līdz plkst.17 valsts dienvidu daļā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +27 un pat +28 grādiem.
Sinoptiķi brīdina par karstumu valsts dienvidu daļā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Svētdienas rītā Latvijas lielākajā daļā ir skaidras debesis, bet valsts ziemeļaustrumos – apmākušās, bez nokrišņiem, liecina meteoroloģiskā informācija. Pūš lēns līdz mērens austrumu, ziemeļaustrumu vējš.
Svētdien Latvijā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +23..+28 grādiem, Rīgas līča rietumu piekrastē - līdz +19..+22 grādiem.
Vissiltāk būs pēcpusdienā valsts vidienē – Zemgalē un Vidzemes dienvidrietumos, - kā arī Kurzemes rietumu piekrastē,
tai skaitā Liepājā un Ventspilī. Savukārt zemākā gaisa temperatūra tradicionāli gaidāma Kolkā.
Gaidāma saulaina diena, vairāk mākoņu būs valsts dienvidaustrumos, kur dienas otrajā pusē iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, ziemeļaustrumu vējš
Rīgā saglabāsies sauss un saulains laiks. Gaiss sakarsīs līdz +27 grādiem, par dažiem grādiem vēsāk būs Jūrmalā, kur gaidāma jūras brīze.
Augstas ultravioletās radiācijas dēļ no plkst.11 līdz 16 nav ieteicams ilgstoši atrasties saulē.
Aizvadītā nakts bija viena no siltākajām pēdējos mēnešos
– minimālā gaisa temperatūra no +7 grādiem Vidzemes augstienē līdz +15 grādiem vietām Kurzemē.
Tāpat tiek norādīts, ka šodien
Vidzemes mežos saglabāsies ļoti augsta ugunsbīstamība.
Kad karstums sasniedz un pārsniedz 28-30 grādus pēc Celsija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību, lai izvairītos no pārkaršanas un karstuma dūriena. Visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi.
Karstajās dienās riskam īpaši ir pakļauti gados vecāki cilvēki, zīdaiņi un mazi bērni, cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem, slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas, cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus, cilvēki, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, kā arī cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas un cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes.
Īpaši bīstama atrašanās karstā saulē ir maziem bērniem
– viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Uzturoties ārā, bērnam jāvalkā cepurīte vai lakatiņš un viņa āda no saules jāpasargā ar saules aizsargkrēmu. Jāseko, lai bērns regulāri padzertos, un nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnu vienu pašu mašīnā. Tāpat jāraugās, lai bērns nepārkarst guļot - mazuļa ratiņi var pārvērsties par «siltumnīcu» un bērns, nopietni pārkarstot, var iet bojā. Bērns var pārkarst arī guļot karstās, smacīgās iekštelpās.
Tāpat karstā laikā noteikti jāparūpējas par četrkājainajiem draugiem
- arī viņiem nepieciešams nodrošināt brīvu iespēju padzerties tīru ūdeni, un jāatceras, ka arī automašīnā atstāts dzīvnieks var pārkarst un iet bojā mokošā nāvē.
Lai pasargātu savu veselību karstā laikā, vēlams plāno savu dienu tā, lai vari izvairītos no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturēties atklātā saulē un nestrādāt ārā, kad karstums ir visintensīvākais (laikā no plkst.11 līdz 15). Dodoties ārā, ieteicams vilkt cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, jānodrošinās ar pietiekamu daudzumu ūdens.
Gadījumā, ja uz ielas paliek pārāk karsti, atvēsinājumu mediķi iesaka meklēt publiskās vietās: veikalos, kafejnīcās, telpās ar kondicionēšanas iekārtām utt.
Tāpat vēlams izvairīties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē vai karstās, nevēdinātās telpās, dzert vairāk ūdens
vēl pirms sāk mocīt slāpes un atteikties no alkohola, stipras kafijas un tējas, jo šie dzērieni pastiprina organisma atūdeņošanos.
Lai neapdegtu, jālieto saules aizsargkrēmus, savukārt, lai atvēsinātos, var iet vēsā dušā, vannā vai norīvēties ar slapju dvieli.
Ejot peldēties, jāievēro piesardzība
- pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet aukstā ūdenī.
Mediķi arī atgādina, ka
jābūt uzmanīgiem, lietojot uzturā pārtikas produktus, kas ātri bojājas
- piena, gaļas un zivju izstrādājumi, olas, dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Tos nepareizi uzglabājot, un pēc tam lietojot uzturā, cilvēks var saslimt.
Gadījumā, ja parādās tādi pārkaršanas simptomi kā ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji, samaņas zudums, jāsauc ātrā palīdzība 113.