Šogad laikā no 1. janvāra līdz 10. jūnijam Latvijā ir ziņots par 10 apstiprinātiem ērču encefalīta gadījumiem, 6 ērlihiozes un 64 Laimas slimības gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Šogad apstiprināti 10 ērču encefalīta gadījumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patlaban Latvijā ir salīdzinoši augsts ērču blīvums, tās sastopamas arī nepieaugušā stadijā, kas padara tās grūti pamanāmas.
Tādēļ, uzturoties dabā vai pat īslaicīgi iebrienot garā zālē, krūmājos, briksnājā, jāpielāgo apģērbs, lai pasargātu sevi no ērču piesūkšanās: bikšu gali jāieliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs, atgādina SPKC.
Lai izsargātos no ērču encefalīta, būtiskākais profilakses pasākums ir savlaicīga vakcinācija,
atgādina SPKC. Vakcinācija īpaši nepieciešama personām, kuras regulāri apmeklē mežus un krūmājus, kā arī tūristiem, kuri apmeklē ērču encefalīta endēmiskos rajonus. Tomēr arī vakcinētām personām jāpielāgo apģērbs tā, lai ērce zem tā nevarētu tikt, jo
vakcinācija pasargā vienīgi no ērču encefalīta, bet ne no pārējām ērču pārnestajām slimībām kā Laimas slimība un ērlihioze.
Uzskats par to, ka vakcinēties var tikai ziemā, saglabājies no padomju laikiem.
Tolaik vakcinācijai izmantoja dzīvu, novājinātu vīrusu un, ja inficēta ērce piesūcās pēc vakcīnas ievadīšanas, tas tiešām varēja izraisīt saslimšanu ar ērču encefalītu. Tāpēc, lai izvairītos no inficēšanās riska, tolaik vakcinēja tikai vēlā rudenī, ziemā, kad ērces nav aktīvas. Mūsdienu ērču encefalīta vakcīna satur nedzīvas encefalīta vīrusa daļiņas, kas nevar izraisīt slimību, bet gan rosina imūnsistēmu veidot aizsardzību pret infekcijas ierosinātāju, tāpēc
vakcinēties var visu gadu, arī vasarā,
stāsta SIA «Vakcinācijas centrs Bowarin» vadītāja Ārija Stalbova.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad vakcinēties pret ērču encefalītu iedzīvotāji aktīvi turpina arī vasarā. «Acīmredzot, mediķu skaidrojumi par to, ka mūsdienu vakcīnas ļauj droši iegūt imunitāti arī gada siltajos mēnešos, ir sadzirdēti. Cilvēki sāk saprast, ka nav jāgaida ziema, lai pasargātu veselību no bīstamā ērču encefalīta,» skaidro Stalbova.
Tieši pirms Jāņiem vakcinēties gribētāju skaits nedaudz sarucis, taču pēc svētkiem aktivitāte atkal ir tik liela, ka veidojas pat rinda. Vasarā cilvēki visbiežāk izvēlas paātrināto vakcinācijas shēmu, kas ir draudzīga budžetam un imunitāti pret ērču encefalītu ļauj iegūt jau mēneša laikā, stāsta Stalbova. Savukārt, izvēloties ātro vakcinācijas shēmu, imunitāti var iegūt jau 21 dienas laikā.
SPKC dati liecina, ka 2014. un 2015. gadā novērots salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar ērču encefalītu - attiecīgi 173 un 169 saslimšanas gadījumi (jeb 8,64 un 8,51 gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem); nav reģistrēti arī letālie gadījumi. Salīdzinājumam – 2011. gadā tika reģistrēti 494 gadījumi (19,24 uz 100 000 iedzīvotājiem).
Latvijā šogad ir noteiktas 26 encefalīta endēmiskās teritorijas, kur saslimstības līmenis ar šo ērču pārnēsāto vīrusu ir visaugstākais.
No tām 16 ir Kurzemē ar Alsungu kā ērču visvairāk apdraudēto teritoriju – uz 100 000 iedzīvotājiem pēdējo piecu gadu laikā te saslimuši 113 cilvēki, liecina SPKC dati. Tam seko Pāvilostas, Ventspils, Kuldīgas, Engures, Dundagas, Vaiņodes, Rucavas, Skrundas, Kandavas, Talsu, Mērsraga, Aizputes, Durbes, Grobiņas un Rojas novadi. Vidzemē par endēmiskām teritorijām atzīti astoņi novadi - Pārgaujas, Kocēnu, Mālpils, Lubānas, Amatas, Baldones, Priekuļu un Sējas, bet Latgalē – Vārkavas un Rugāju novadi. Minētajos novados bērniem no gada līdz 18 gadu vecumam vakcināciju apmaksā valsts.