No medījamo dzīvnieku sugu saraksta plānots svītrot divas putnu sugas - tumšo pīli un pīļu dzimtas ūdensputnu kākauli. To paredz izmaiņas attiecīgā Eiropas Savienības regulā un šodien Ministru kabineta komitejas akceptētie grozījumi Medību likumā.
Plāno aizliegt tumšo pīļu un kākauļu medības
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norādīts Zemkopības ministrijas (ZM) skaidrojumā, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) saņemta vēstule «Par divu Latvijā medījamo putnu sugu statusa maiņu un nepieciešamību veikt grozījumus Medību noteikumos», kurā VARAM informē par to, ka Eiropas Savienībā saskaņā ar līgumu par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību ir mainīts vairāku medījamo putnu sugu populāciju statuss.
Šajā sarakstā iekļautas putnu sugas - kākaulis (Clangula hyemalis) un tumšā pīle (Melanitta nigra). Tā kā Latvijā kākaulis un tumšā pīle ir medījamas sugas, ņemot vērā šo abu sugu statusa maiņu, tās jāizsvītro no medījamo sugu saraksta, izdarot attiecīgus grozījumus medību noteikumos.
Grozījumi noteikumos attiecas uz aptuveni 23 500 medniekiem, kā arī aptuveni 150 000 zemes īpašnieku, kuru īpašumos ir medību platības.
Par grozījumiem Medību likumā vēl būs jālemj valdībai un Saeimai.
Diskusijas raisīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības ierosinājums aizliegt arī mērkaziņu medības. Viens no argumentiem ir šo putnu ļoti tuvā līdzība ar ķikutiem, kas ir apdraudēta putnu suga visā Latvijā. Gadoties tā, ka medību laikā putnu sugas tiek sajauktas un mērkaziņas vietā tiek nomedīti ķikuti, sēdē skaidroja biedrības vadītājs Viesturs Ķerus. Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka mērkaziņu populācijai ir tendence samazināties visā Eiropā, līdz ar to tas esot tikai laika jautājums, kad arī mērkaziņas varētu pasludināt par apdraudētu sugu.
Tikmēr Latvijas Mednieku asociācijas pārstāve Linda Dombrovska skaidroja, ka medības sniedz būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā, turklāt mērkaziņu populācija patlaban ir stabila. Viņa rosināja, ka mērkaziņu medību sezona jānosaka laikā, kad ķikuti ir devušies rudens migrācijā. Tāpat viņa skaidroja, ka medībās var izmantot medību suņus, kas ir īpaši apmācīti. Arguments par mērkaziņu medībām noteiktā laikā gan izraisīja neizpratni ornitologā - Ķerus norādīja, ka ir bijuši gadījumi, kad ķikuti Latviju rudenī pamet tikai novembra sākumā.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) piebilda, ka mērkaziņas ir atļauts medīt 14 Eiropas Savienības valstīs.
Mēģinot noslēgt diskusiju par mērkaziņu medīšanu vai nemedīšanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka jūtas kā senajā Grieķijā, kad īkšķis jāpaceļ uz augšu vai jānolaiž uz leju. «Lai dzīvo,» lēmumu par labu mērkaziņām paziņoja premjers.