Lai nodrošinātu atjaunoto mežaudžu sekmīgu augšanu, jaunaudzes ne tikai ir jākopj, bet arī jānodrošina to aizsardzība pret meža dzīvnieku bojājumiem vietās, kur novērots liels briežu dzimtas dzīvnieku (alnis, staltbriedis, stirna) blīvums. Jau ierasto repelentu vietā vairākos Latvijas Valsts mežu (LVM) reģionos šogad tiek izmēģināta jauna metode – sākta jauno kociņu apstrāde ar aitas vilnu, kas tiek lietota arī citviet, piemēram, Polijā.
Jauno kociņu aizsardzībai sāk izmantot aitas vilnu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja jaunajam kociņam tiek nokosts galotnes pumpurs vai bojāts stumbrs, tiek apdraudēta tā tālāka augšana un pilnvērtīga stumbra veidošanās.
Tāpēc kociņu galotnes un sānu zari LVM apsaimniekotajā teritorijā tiek apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem: «Plantskydd», kura sastāvā ir dzīvnieku proteīns (asinis), pateicoties kuram dzīvnieks sajūt plēsoņas klātbūtni un kociņam netuvojas, «Cervacol ekstra», kura sastāvā ir kvarca smilts, sajaukta ar līmi, kas dzīvniekam, to nobaudot, rada nepatīkamu garšu – smilts klātbūtni mutē, tādējādi dzīvnieks neturpina postīt jaunaudzi.
Taču, lai šie līdzekļi būtu iedarbīgāki iespējami ilgāk, apstrāde tiek veikta vien sausā laikā, bezsala apstākļos.
Šā gada sniegs, kas mežus pārklāja jau novembra sākumā, LVM Mežkopības darbiniekiem lika meklēt alternatīvus veidus jauno stādiņu aizsardzībai. «Neatkarīgi no laikapstākļiem jaunaudžu aizsardzībai tiek izmantota nemazgāta aitas vilna, ko pa šķipsniņai uztin uz koku galotnēm,» skaidro LVM Meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks.
LVM Zemgales reģionā šādi plānots apstrādāt apmēram piecus hektārus jaunaudzes, savukārt LVM Dienvidlatgales reģionā – 23 hektārus.
«Nemazgātai aitas vilnai piemīt specifiska smaka, kas varētu atturēt dzīvnieku tuvošanos jaunajiem priežu stādiem. Bet, ja dzīvnieks to tomēr nokož, gaidītā garduma vietā – pilna mute vilnas.
Tas varētu būt efektīvs aizsardzības līdzeklis, kas atbaida dzīvniekus no apstrādātajiem kociņiem ar smaku un garšu,» norāda LVM vecākais meža eksperts Kaspars Riže.
LVM norāda, ka ar katru gadu platību skaits, ko nepieciešams apstrādāt pret pārnadžu bojājumiem, palielinās. Tas skaidrojams ar pieaugošo dzīvnieku daudzumu atsevišķās teritorijās.