Sākta administratīvā lietvedība par pārsniegto nēģu murdu skaitu Vecdaugavā

Lai gan atļauja bijusi izsniegta 126 nēģu murdu izvietošanai Vecdaugavā, secināts, ka faktiski izlikto murdu skaits bijis krietni lielāks - ap 2000.

VVD Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite skaidro, ka to, cik daudz un ar kādiem rīkiem var iegūt zivis, pamatojoties uz valsts zinātniskā institūta «BIOR» rekomendācijām, izvērtē Zemkopības ministrija, kas nodrošina valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu, kā arī pašvaldības. Savukārt zvejas noteikumu ievērošanu kontrolē VVD.

Konstatējot lielo skaitu nēģu murdu, tie tika nekavējoties izņemti. Šmite norāda, ka neatļauto zvejas rīku konstatēšana bija iespējama ar rudenī iegādātajām jaunajām eholotēm. Līdz tam praktiski nebija iespējams konstatēt, kas notiek 9-10 metru dziļumā, jo nelikumīgo zvejas rīku atrašanās vietas nebija atzīmētas un inspektoru tehniskās iespējas nebija tādas, lai fiziski izcilātu un pārskaitītu visus murdus, kas nostiprināti ar betona enkuriem pie upes gultnes. Tagad situācija esot mainījusies, un inspektoriem ir vieglāk konstatēt pārkāpumus, eholotes ekrānā precīzi redzot zvejas rīku izvietojumu un skaitu.

Atbildot uz publiski izskanējušiem pārmetumiem, ka VVD nerūp nēģu populācija, Šmite uzsver, ka nēģiem Daugavas hidoelektrostacijas (HES) dēļ ir ierobežotas nārstošanas iespējas. Proti, neliela daļa Daugavā ienākušo nēģu pa Mīlgrāvja kanālu caur Ķīšezeru nonāk Lielajā Juglā un Mazajā Juglā, vēl daļa aizpeld līdz Ķekavas upei, bet pārsvarā tie, nodzīvojuši savu dabīgo mūžu, ies bojā. Tādējādi arī lielākā daļa nēģu, kas tika atbrīvoti no nelikumīgi izliktajiem murdiem, neatraduši Daugavā nārsta vietas un neiznārstojuši, nākamā gadā jūnijā ies bojā dabīgā veidā. Tomēr tas, protams, neattaisnojot nelikumīgo zveju.

Eksperte skaidro, ka nēģi nārsto tikai vienu reizi mūžā un, ja tos noķer vietā, kur ir iespējas iznārstot, tas ietekmē nēģu atražošanos. Lai notiktu populācijas atražošanās, nārsta laiks vai gatavība nārstot nav vienīgais faktors, jābūt arī piemērotai nārsta vietai. Līdzīgi esot ar lašiem - pēc Rīgas HES uzbūvēšanas arī dabīgajam lasim nav nārsta vietu, ienākot Daugavā, tālāk par Rīgas HES tas netiek, tāpēc arī aizliegums zvejot lašus un taimiņus attiecas uz visām upēm, izņemot Daugavu posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES.

Citādi esot Salacā, Gaujā un Ventā, kur nēģi dabīgi nārsto un patiešām nēģu izķeršana nārsta laikā var ietekmēt to atražošanos.