Valsts vides dienests (VVD) par zveju bez atļaujas uzlicis 4000 eiro sodu zvejnieku kooperatīvajai saimniecībai «Vecdaugava», kurai arī konfiscēti 140 nēģu murdi, informēja VVD pārstāve Maruta Bukleviča.
Par nēģu zveju bez atļaujas «Vecdaugavas» zvejniekiem € 4000 sods
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sods «Vecdaugavas» zvejniekiem uzlikts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.3.panta ceturtās daļas, kas nosaka, ka par zveju bez licences juridiskai personai piemēro naudas sodu no 700 līdz 4300 eiro, kā arī var atņemt zvejas rīkus un zvejas tiesības.
Piemērotais sods esot «tik bargs», jo konstatētais pārkāpums ir būtisks - zveja veikta ar ļoti lielu neatļautu zvejas rīku skaitu, turklāt upes nēģis ir ierobežoti izmantojama īpaši aizsargājama suga.
Jau ziņots, ka VVD amatpersonas no 2016.gada 25.novembra līdz 27.novembrim, izmantojot eholoti, konstatēja, ka zvejnieku kooperatīvā sabiedrība «Vecdaugava» Rīgā, Daugavā veic zveju ar būtisku lielāku nēģu murdu skaitu nekā atļauts zvejas atļaujā. No 2016.gada 30.novembra līdz 15.decembrim VVD amatpersonu uzdevumā ZKS «Vecdaugava» kopā ar VVD inspektoriem no Daugavas izcēla 3096 nēģu murdus. Visi murdos esošie nēģi bija dzīvotspējīgi un nekavējoties tika atlaisti atpakaļ ūdenī, tāpēc kaitējums zivju resursiem netika nodarīts.
Atbilstoši izsniegtajai zvejas atļaujai ZKS «Vecdaugava» drīkstēja veikt zveju ar 126 nēģu murdiem.
VVD Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite skaidroja, ka to, cik daudz un ar kādiem rīkiem var iegūt zivis, pamatojoties uz valsts zinātniskā institūta «BIOR» rekomendācijām, izvērtē Zemkopības ministrija, kas nodrošina valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu, kā arī pašvaldības. Savukārt zvejas noteikumu ievērošanu kontrolē VVD.
Konstatējot lielo skaitu nēģu murdu, tie tika nekavējoties izņemti. Šmite norādīja, ka neatļauto zvejas rīku konstatēšana bija iespējama ar rudenī iegādātajām jaunajām eholotēm. Līdz tam praktiski nebija iespējams konstatēt, kas notiek 9-10 metru dziļumā, jo nelikumīgo zvejas rīku atrašanās vietas nebija atzīmētas un inspektoru tehniskās iespējas nebija tādas, lai fiziski izcilātu un pārskaitītu visus murdus, kas nostiprināti ar betona enkuriem pie upes gultnes. Tagad situācija esot mainījusies un inspektoriem ir vieglāk konstatēt pārkāpumus, eholotes ekrānā precīzi redzot zvejas rīku izvietojumu un skaitu.