Turpmāk par gaisa kvalitātes mērīšanas staciju nodrošināšanu un valsts monitoringa tīkla izveidi gaisa kvalitātē būs atbildīga valsts SIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» (LVĢMC), paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par gaisa kvalitāti.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro, ka pašreiz trūkst vienotas sistēmas, lai nodrošinātu kvalitatīvas un ticamas informācijas publicēšanu sabiedrībai. Nav pārliecības par to, ka iekārtām tiek veikta atbilstoša apkope, kalibrēšana un iegūtais datu apjoms ir pietiekams korektu secinājumu izdarīšanai, līdz ar to sabiedrībai var tikt sniegta maldinoša informācija. Turklāt LVĢMC, kas ir atbildīgā iestāde par datu kvalitātes nodrošināšanas programmu koordinēšanu valstī, bieži vien pat nav informēts par to, kādas iekārtas pašvaldība plāno uzstādīt, un vai tajās tiek veiktas apkopes un datu kvalitātes kontrole.
Iepriekš citas valsts un pašvaldības iestādes, kas gaisa kvalitātes mērījumu datus izmanto sabiedrības informēšanai vai arī iegūtos datus izmanto gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības programmas izstrādei, varēja izmantot bez mērījumu saskaņošanas akreditētā laboratorijā.
Noteikumu mērķis ir uzlabot gaisa kvalitātes pārvaldību, nodrošināt precīzāku gaisa kvalitātes datu iegūšanu, un nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama korekta un ticama informācija par esošo gaisa kvalitāti, kā arī būtu iespējams izdarīt secinājums par gaisa piesārņojuma radīto ietekmi uz veselību. Ar noteikumu projektu konkrētāk noteiktas dažādu iestāžu funkcijas.
Noteikts, ka turpmāk par valsts monitoringa tīklu un minimālo gaisa kvalitātes mērīšanas staciju minimālā skaita nodrošināšanu būs atbildīga LVĢMC. Tā ir nacionālā references laboratorija un ir atbildīga par staciju uzturēšanu, mērījumu veikšanu un mērījumu precizitātes nodrošināšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā valsts monitoringa tīklā izmantoto metožu līdzvērtīguma pierādīšanu.
Noteikumi paredz, ka LVĢMC, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, nomainīs Rīgā Krišjāņa Valdemāra ielā esošo staciju, kura vajadzīga, lai nodrošinātu minimālo nepieciešamo monitoringa staciju skaitu, bet pašreiz ir Rīgas domes īpašumā. Stacija ir tehniski nokalpojusi un, lai atsāktu mērījumu veikšanu, ir nepieciešams to nomainīt.
Lai sabiedrībai sniegtu ticamu informāciju par esošo gaisa kvalitāti, noteikumu projekts paredz, ka citām valsts un pašvaldību iestādēm, kas gaisa kvalitātes mērījumu datus izmanto sabiedrības informēšanai vai arī iegūtos datus izmanto gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības programmas izstrādei, jānodrošina, ka mērījumus veic akreditēta laboratorija. Lai pārējām iestādēm dotu pietiekamu laiku akreditācijas nodrošināšanai, noteikts, ka minētā prasība stāsies spēkā 2018.gada 1.septembrī.
Prasība neattiecas uz operatoru veikto gaisa kvalitātes monitoringu, kā arī dažādām zinātniskajām institūcijām, kas veic gaisa kvalitātes mērījumus un iegūtos datus izmanto dažādu pētījumu veikšanai.
Iestāde varēs arī neievērot iepriekš noteiktās prasības, taču tādā gadījumā datus varēs uzskatīt tikai par aptuveniem un nebūs pieļaujama to izmantošana kādu lēmumu pieņemšanai vai arī politikas plānošanas dokumentu izstrādei. Publicējot šādus datus, sabiedrībai būs jānorāda, ka tie ir aptuveni.
Noteikumi paredz, ka valsts un pašvaldību iestādēm, kas veic gaisa kvalitātes mērījumus un iegūtos datus publicē sabiedrībai vai arī izmanto gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrādei, būs jāinformē LVĢMC par uzstādīto iekārtu atrašanās vietu. Tas palīdzēs LVĢMC izvērtēt, kuru staciju dati ir ticami, un šo informāciju, sākot ar 2020.gadu, reizi piecos gados publicēt savā mājaslapā internetā.
Valsts monitoringa tīklā iekļautajām stacijām nedrīkstēs mainīt novietojumu vai tās slēgt bez saskaņojuma ar VARAM. Turklāt atskaites par rīcības programmas izpildi iepriekšējā gadā pašvaldībām būs jāiesniedz VARAM, kas tālāk šo informāciju nodos Valsts vides dienestam un LVĢMC.
