Piektdien ap plkst.17 Daugavā pie Pļaviņām sākās ledus kustība un plkst.18.30 ūdens līmenis sasniedza 11,57 metrus virs stacijas nulles punkta jeb 47 centimetrus virs kritiskās atzīmes, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.
(ziņa papildināta atbilstoši jaunākajai informācijai.)
Piektdien ap plkst.17 Daugavā pie Pļaviņām sākās ledus kustība un plkst.18.30 ūdens līmenis sasniedza 11,57 metrus virs stacijas nulles punkta jeb 47 centimetrus virs kritiskās atzīmes, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.
Sinoptiķis Toms Bricis ziņo, ka Pļaviņās applūdušas pirmās ēkas.
Vislielākie plūdi Pļaviņās bija pirms četriem gadiem - 2013.gada 19.aprīlī ūdens līmenis sasniedza 13,5 metrus. Šogad tik lieli plūdi netiek prognozēti
Pie Zeļķu dzelzceļa tilta, kas atrodas starp Pļaviņām un Jēkabpili, ūdens līmenis naktī un no rīta pazeminājās, piektdienas pēcpusdienā tas atkal paaugstinājās līdz 6,8 metru atzīmei, bet plkst.18 noslīdēja līdz 6,26 metriem.
Augsts ūdens līmenis saglabājas Jēkabpilī, plkst.18 tas bija 6,41 metrs.
Pie Jersikas Līvānu novadā ūdens līmenis pēdējās stundās pazeminājies par dažiem centimetriem.
Arī Daugavpils novadā turpinās lēna ūdens līmeņa pazemināšanās likteņupē.
Vietējie iedzīvotāji aģentūrai LETA zināja teikt, ka ledus gabali sakustējušies pašās Pļaviņās un šobrīd ir svarīgi, lai ledus sāktu iziet arī Daugavas līkumā lejpus Pļaviņām. Ja ledus kustēsies plašākā upes posmā, tad, visticamāk, Pļaviņām plūdi nedraudēšot.
Tajā pašā laikā saistībā ar iespējamajiem plūdiem Pļaviņu novada dome šovakar plkst.21 sasaukusi Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdi. Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde pastāstīja, ka rīt, 11.martā, pašvaldībā plāno ierasties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), lai izvērtētu esošo situāciju Pļaviņās.
Novada priekšsēdētāja neizslēdza upes applūšanu, ņemot vērā, ka ledus nav stingrs, turklāt ar sniega piejaukumu tas var sākt sablīvēties. Ledus gabali ir apstājušies upes visšaurākajā vietā, un, ja ūdens plūsma no Jēkabpils puses to neizkustinās, upe var applūst, pauda Žilde.
Neskatoties uz plūdu draudiem, nekas neliecinot par iedzīvotāju satraukumu, norādīja Žilde, piebilstot, ka tas īpaši nav manāms zemledus makšķernieku vidū, kuri turpina bļitkot.
Žildei nav informācijas, vai satraukušies iedzīvotāji zvana uz VUGD, taču vienlaikus viņa norādīja, ka vietējie cilvēki ir brīdināti un viņiem izsniegtas brošūras par rīcību plūdu gadījumā. Politiķe skaidroja, ka VUGD un Zemessardze ir gatava darboties plūdu gadījumā, savukārt Valsts policija slēdz attiecīgos ceļu posmus.
Ja upe tomēr applūdīs, Žilde norādīja, ka pašvaldība plāno piešķirt nepieciešamos līdzekļus plūdu seku novēršanai, kā arī šim mērķim prasīt finansējumu no Vides un reģionālās attīstības ministrijas, lai atjaunotu pašvaldībai piederošos īpašumus. Savukārt iedzīvotājiem, kuriem tiks bojāti īpašumi un kuriem nav apdrošināšanas, pašvaldība plāno izmaksāt pabalstus.
