Vitamīnu spridzeklis – aizliegtais «lāča sīpols» (1)

Evija Hauka
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

«Vitamīnu spridzeklis! Ņemiet, atdošu par eiro, tikko atveda no tīras vietas,» sazvērnieciski čukst sīka sieviņa, Rīgas mikrorajonā pie lielveikala tirgojot lakšu buntes. Laksis jeb mežloks ir Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauts augs, kurš atzīts par īpaši aizsargājamu. Papildus tam lakstaugs izpelnījies gardēžu uzslavas. Pilsētu tirdziņos tas brīvi pieejams, lai gan sods par tā nelikumīgu pārdošanu var sasniegt 700 eiro.

Ne šis, ne tas – sīpols, ķiploks, loks - viss vienā. Tā tiek raksturots retais, īpaši veselīgais augs. Lai gan šis pavasaris ir untumains un salts, šur tur maijpuķīšu lapām līdzīgais laksis jau sastopams savvaļā. Tieši šobrīd tā zaļās lapas ir īpaši veselīgas. Mežainās pļavas, kur tas aug, jau pa gabalu smaržo pēc ķiplokiem.

Sibīrijā, kur nekas cits neaug, lakšu sīpolus vietējie ļaudis skābē ziemai.

Tas ir veselīgs un garšīgs, stāsta dabas pētnieks Vilnis Skuja. Tātad visas lakšu receptes vēl nav izsmeltas! Tieši Slīteres nacionālajā parkā, kur viņš strādā, lakšu ir pārpārēm.

Reizēm, atgriežoties no darba vietā, kur aug lakši, zābaki vēl ilgi smaržojot pēc sīpoliem.

Lakšiem tīk barības vielām bagāta, mitra meža augsne, kurā aug lapu koki. «Dažās vietās Latvijā ir lakšu pārpilnība, tikai šādu vietu nav daudz,» saka dabas pētnieks. Lakši aug arī muižu parkos.

Lakšu vākšana savvaļā ir kategoriski aizliegta, bet savā dārzā tos audzēt drīkst. Jautājums tikai, kurš spēj izkontrolēt un kā pierādīt, ka cilvēks tirgo pašmājās audzētu laksi. Tirgotājiem ir jāspēj uzrādīt dokumentus, kas apliecina, ka mežloki audzēti pašu īpašumā. Ja lielajos tirgus plačos dokumenti šad tad tiek pārbaudīti, nelielās tirdzniecības vietās par aizsargājamā auga nonākšanu uz letes neviens īpaši nesatraucas. Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) skaidro, ka pavasaros vides inspektori periodiski veic pārbaudes, lai noskaidrotu, vai zaļo garšaugu pušķos nav iesprucis kāds aizsargājams augs. Pastiprināti reidi notiekot arī pirms Jāņiem. Ja lakšus bez atbilstošiem dokumentiem tirgo juridiska persona, turklāt lielos apjomos,

sods var sasniegt 1400 eiro.

Lakstaugs, ko dēvē arī par «lāča sīpolu», aizsargājama auga statusu ieguva jau pirmskara Latvijā. Lakšu sīpols tiešām, atbilstoši nosaukumam, garšo brūnajiem lāčiem, kas mēdz izrakāt meža zemi, lai tiktu pie veselīgā našķa. DAP skaidro, ka meža dzīvnieki, kuri labprāt mielojas ar augu, lakšu skaitu būtiski nesamazina. Ar laksi mielojas brieži, stirnas, mežacūkas, kas izrakņā sīpolus, bet tas nav slikti, jo tādējādi tiek uzirdināta zeme. Skuja pieļauj, ka senos laikos, kad Latvijas teritorijā valdīja atlantiskais klimats, lakšu bija krietni vairāk.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu