Lilastes ezera kanālā izpostīti zinātniskās zvejas rīki

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Naktī uz 15.maiju Lilastes kanālā neglābjami bojāts uzņēmuma «Zītars» zinātniskās zušu zvejas rīks.

Kā aģentūru LETA informēja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «Bior», rīks izvietots kanālā Zivju resursu pētniecības departamenta zušu monitoringa programmas ietvaros.

Nodarīti ir ne tikai finansiālie zaudējumi 300 līdz 400 eiro apmērā, bet tiek paralizēts pētnieciskais un zivju uzskaites darbs.

Par notikušo informēta Saulkrastu policija un Zivju inspekcija.

Zinātniskā institūta «Bior» vadošais pētnieks Jānis Birzaks neizslēdz varbūtību, ka šo vandalisma aktu veikuši atpūtnieki vai makšķernieki. Par to liecina «Medzābaku» kempingā nereģistrēta peldlīdzekļa novērošana kanālā 14.maijā. Sveša īpašuma bojāšana tika veikta privātīpašuma teritorijā, līdz tam īpašniekam tikuši izteikti draudi par it kā nelikumīgu zvejošanu.

Birzaks informēja, ka Lilastes ezera kanālā pēc līguma ar zinātnisko institūtu «Bior» zvejas uzņēmums «Zītars» veic uz jūru migrējošo zušu zveju. Zuši tiek uzglabāti dzīvi, «Bior» eksperti reizi divās nedēļās tos iezīmē un ielaiž kanālā lejpus murda. Visas pārējās noķertās zivis zvejnieki atlaiž. Saskaņā ar Valsts vides dienesta prasību, zvejniekiem, nosūtot īsziņu, jāinformē inspektors, kad paredzēta zvejas rīka pārlūkošana.

Birzaks skaidroja, ka «Bior» organizētā zveja kanālā nekādā mērā neskar makšķernieku intereses, izņemot ierobežojumu makšķerēt tuvāk par 50 metriem no apzīmēta zvejas rīka. Viņš aicina sabiedrību un, jo īpaši, makšķerniekus būt saprotošiem un neveicināt tamlīdzīgas darbības. Zušu monitoringa dati ik gadu jāsniedz Starptautiskās jūras pētīšanas padomei ICES. Ja šo datu nav, var tikt pieprasīta jebkādas zuša rūpnieciskās vai atpūtas zvejas pārtraukšana Latvijā, kas noteikti nav zivju resursus izmantojošo sabiedrības grupu makšķernieku un zvejnieku interesēs.

Birzaks arī atzīst, ka makšķernieku «pļāpu» lapas pieļauj nepārbaudītas informācijas ievietošanu sociālajos tīklos par zveju, kas tiek veikta pētījumu un zivju audzēšanas nodrošināšanai, to starpā, izskan aicinājumi bojāt it kā nelikumīgos zvejas rīkus. Šajā gadījumā tika nodarīts pāri Latvijas Dabas muzeja pasludinātajam 2017.gada dzīvniekam - zutim, kas ir viena no neparastākajām un retajām zivju sugām pasaulē, un ir ierakstīta Starptautiskās dabas resursu aizsardzības Sarkanajā grāmatā.

Saskaņā ar Eiropas Padomes regulu, kas sarunvalodā tiek saukta par zuša regulu, Eiropas Savienības dalībvalstīs ik gadus ir paredzēts pasākumu plāns zuša krājumu atjaunošanai.

Zinātniskais institūts «Bior» organizē stikla zušu ielaišanu un veic efektivitātes monitoringu. Zušu ielaišana tiek apmaksāta no Eiropas zivsaimniecības fonda finansējuma, tādējādi neuzliekot Latvijai nekādu papildus slogu.

Zuši tika ielaisti 2011.-2014.gadā, pašreiz programma tiek turpināta 2016.-2017. gadā. Viens no priekšnoteikumiem, lai zuša krājumu atjaunošana, veicot stikla zušu ielaišanu, būtu ilglaicīga, ir datu vākšana par pasākuma efektivitāti, ko nodrošina «Bior» Zivju resursu departamenta pētnieki.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu