Zemkopības ministrija (ZM) sabiedriskajā apspriešanā zinātniekiem un iesaistītajām organizācijām ir nodevusi grozījumus noteikumos «Par koku ciršanu mežā», kas paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus, zināja Zemkopības ministrijā (ZM).
ZM nodevusi sabiedriskajā apspriešanā priekšlikumu ļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Likumprojekta anotācijā minēts, ka grozījumi noteikumos ir izstrādāti, balstoties uz Saeimas lēmumu «Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu», kā arī, pamatojoties uz Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm 2015.-2020.gadam.
Tostarp grozījumi noteikumos paredz samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Ņemot vērā jautājumu par zemes resursu efektīvu izmantošanu, mežaudžu ražības palielināšanu un normatīvo regulējumu citās valstīs, ZM konstatējusi nepieciešamību izmainīt galvenās cirtes caurmēru, ievērtējot Igaunijā noteikto galvenās cirtes caurmēru un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā. Atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumiem par galvenās cirtes parametru noteikšanu, mainot galvenās cirtes caurmēru, par 440 miljoniem eiro iespējams palielināt meža kapitālvērtību, mērķtiecīgi atjaunojot mežu ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu. Tādējādi par 12 miljoniem eiro palielināsies ikgadējais tīro ienākumu gūšanas potenciāls, norādīts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi noteikumos «Par koku ciršanu mežā» paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.
ZM grozījumus noteikumos pamato ar zinātniskajos pētījumos un praksē Latvijā ir pierādīto, ka, saimniekojot ar izlases cirtēm sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, priedes sekmīgi netiek atujaunotas. Sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs kā vienīgo galvenās cirtes izpildes veidu pielietojot tikai izlases cirtes, samazinās priežu mežaudžu īpatsvars, kas ietekmē koksnes plūsmas ilgtspēju. Tādējādi novecojušā mežaudze vairs nepiesaista ogļskābo gāzi vai arī kļūst par SEG emisiju avotu. Tāpat šādi samazinās attiecīgo mežaudžu loma vides aizsardzībā un rekreācijā.
Līdztekus minētajām izmaiņā ZM ir sagatavojusi arī grozījumus Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos, paredzot samazināt meža atjaunošanai un meža ieaudzēšanai sākotnēji nepieciešamo koku skaitu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas Ornitologu biedrība (LOB) bažījas par ZM sabiedriskajā apspriešanā nonākušajiem grozījumiem noteikumos «Par koku ciršanu mežā», kas paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus. LOB ieskatā tas var kaitēt vairāku putnu, tostarp melno dzilnu un melno stārķu ligzdām.
Kā norāda LOB, lai melnā dzilna izkaltu dobumu, tai nepieciešams koks vismaz 38 centimetru diametrā. Turpretī plānotie grozījumi paredz tādu priežu izciršanu, kuras sasniegušas vien 30 centimetru diametru. Tāpat melnajam stārķim ligzdas būvēšanai ir nepieciešami resni koki ar stipriem zariem, ka piemēram 56 centimetru diametrā platas priedes, 46 centimetru diametrā plati bērzi un 45 centimetru egles. Turpretī plānotie grozījumi paredz šos kokus atļaut nocirst jau tad, kad tie ir sasnieguši attiecīgi 30, 25 un 26 centimetrus diametrā.