Ir jārīkojas un jāievieš izmaiņas likumdošanā, lai nezaudētu mūsu tautas bagātības – priežu audzes, uzskata Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Jārīkojas, lai nezaudētu meža bagātības
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Piecu kilometru attālumā no jūras kādreiz bija skaists priežu mežs, jo apstākļi šeit ir piemēroti tieši priedes audzēšanai. Taču skaudrā šī brīža realitāte liecina, ka šajā vietā vairs nebūs bagātīga priežu audze un mēs zaudēsim Latvijas dabas vērtības tikai tāpēc, ka pašreizējā likumdošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča zonā ļauj veidot tikai nelielus atvērumus. Taču jaunajām priedēm šādos apstākļos nav iespējams attīstīties! Diemžēl šādās vietās nekad neizaugs tādi koki, kādi tie ir bijuši iepriekš.»
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols par nepieciešamajām izmaiņām: «Pašlaik ir spēkā normatīvie akti, kuri virknē teritoriju aizliedz priedi nocirst vienlaidus, tas ir - kailcirtē. Galvenā šādu ierobežojumu problēma ir tā, ka šajās teritorijās priedi atjaunot vairs nevar, jo priede ir gaismas prasīga suga, ēnā tā neaug, un rezultātā ir risks šajās platībās priedi pazaudēt vispār. Ja mēs runājam par piecu kilometru zonu gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci, kur pamatā ir smilšainas augsnes, tad zinām, ka šajās augsnēs vislabāk aug priede. Bet tieši šajās platībās pašreizējā normatīvo aktu bāze neļauj apsaimniekot priežu audzi tā, kā priede ir pieradusi augt. Mēs vēlamies, lai mums šajās platībās priede būtu mūžīgi tā, kā viņa tur ir pieradusi augt, kā arī vēlamies, lai priežu augsne dotu nākotnē produkciju, kuru mēs varam izmantot savā tautsaimniecībā, kura dotu mums darbus. Šādā veidā mēs varam veiksmīgi saimniekot, labi atjaunot priedi, saglabāt daudzveidību, atstājot ekoloģiskās grupas un visus tos elementus, ko mums nosaka noteikumi par dabas aizsardzību mežu apsaimniekošanā.»
«Ņemot vērā priedes audzei nepieciešamos apstākļus, ir jārīkojas un jāpieņem Ministru kabineta plānotie grozījumi ciršanas noteikumos mežos, atļaujot arī kailcirtes piejūras teritorijās. Pretējā gadījumā mēs zaudēsim mūsu zemes bagātības un pēc pāris gadiem piejūras teritorijās vairs neredzēsim staltās priežu audzes.»