Kaislības ap teritoriju Ozolnieku novada Cenu pagastā, kurā šonedēļ tika atklātas nelikumīgi uzglabātas teju 180 tonnas bīstamo atkritumu, ilgst jau vairākus gadus. Pašvaldības vadītājs Dainis Liepiņš (LRA) stāsta, ka pārkāpumi šeit reģistrēti vismaz 2012. gadā, bet valsts līdz šim ir atbildējusi ar klusēšanu.
Jaunais Ozolnieku novada domes sasaukums, pārņemot darbus un apsekojot pašvaldības teritoriju, konstatēja, ka SIA «Metarex» piederošā ēku īpašumā «Stigmas» Cenu pagastā, Ozolnieku novadā ir uzkrāts vairāk nekā 170 tonnas liels apjoms ar dažāda veida bīstamajiem atkritumiem. Pirmdien Ozolnieku novada pašvaldība aicināja Jelgavas reģionālo vides pārvaldi nekavējoties veikt darbības, lai paātrinātu teritorijas attīrīšanu no bīstamajiem atkritumiem, kā arī informēja par šo situāciju Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhards un Ministru prezidentu Māri Kučinski
Liepiņš portālam TVNET pastāstīja, ka pašvaldība šobrīd ir informējusi atbildīgās iestādes un vērsusi uzmanību uz to, ka kaut kas būtu jādara, taču pagaidām valsts ir klusējusi. «Šobrīd ir tā, ka pašvaldība nevar neko izdarīt. Nepieciešama VVD, prokuratūras, tiesībsargājošo iestāžu iesaiste, lai novērstu to, kas tur ir izdarīts. Mēs savu darbu esam izdarījuši. Pat vairāk. Iespēju robežās esam mēģinājuši ierobežot piekļuvi [teritorijai]. Šobrīd ir piesārņotas arī pašvaldības zemes,» norādīja Liepiņš.
Iepriekš Valsts vides dienests (VVD) aģentūrai LETA pauda, ka uzņēmums dienesta redzeslokā nonācis jau iepriekš. VVD preses pārstāve Maruta Bukleviča stāstīja, ka uzņēmuma pārstāvji nav tikušies ar Jelgavas reģionālo pārvaldi, kas bija paredzēta šā gada janvārī. Maijā VVD sūtījis vēstuli Ozolnieku novada domei ar lūgumu sniegt atbalstu - ieteikumus, priekšlikumus problēmas risināšanai, kā arī jūlija sākumā ticies ar pašvaldību, lai pārrunātu iesaisti situācijas risināšanā.
Liepiņš tikmēr teica, ka šādi VVD apgalvojumi ir nekorekti un dienests darot visu, lai neuzņemtos nekādu atbildību. «Izlasot to informāciju, [kas tika apmainīta] starp Jūrmalas domi un valsts VVD attiecībā uz to katastrofu [kad Slokā ievērojamā platībā dega nelegāla izgāztuve], VVD dara visu, lai neuzņemtos nekādu atbildību par savu darbu,» apgalvoja Ozolnieku novada priekšsēdētājs.
Saskaņā ar Ozolnieku domes informāciju, pārkāpumi minētajā teritorijā ir tikuši fiksēti jau no 2012. gada un VVD sniedzis informāciju pašvaldībai, ka strādā ar pārkāpēju. Liepiņš stāstīja, ka tam nekas nav sekojis. «VVD Jelgavas reģionālā vides pārvalde ir bijusi pietiekami aktīva un savās iespēju robežās ir visu informējusi. Jautājums ir par valsts attieksmi. Šeit kārtējo reizi ir kaut kāda situācija ar maksātnespējām un administratoriem, un tiesu izpildītājiem,» teica Liepiņš.
Domes rīcībā ir informācija, ka pilnīgi visas teritorijā esošās izgāztuves likvidēšanas un sakopšanas darbi varētu izmaksāt aptuveni 200 tūkstošus eiro. Pašu atkritumu pārvešana uz teritoriju, kur tos var uzglabāt - līdz 11 tūkstošiem eiro. Pašvaldības rīcībā šādu līdzekļu neesot. «Ozolnieku budžetā šādu līdzekļu nav. Viņus nav iespējams atrast. Šajā brīdī tās nav lielas summas. Tie ir ārkārtas apstākļi un tādā gadījumā, lai iesaistās valsts un palīdz kamēr kaut kas nav noticis. Es domāju, ka daudz lielākas summas būtu tajā brīdī, kad sāksies kaut kādas dedzināšanas. Ja mēs klusēsim tad mums [Latvijā] parādīsies vairāk vietu, kur vecās fermās var pēkšņi parādīties mucas ar kaut ko ievestu,» pauda pašvaldības vadītājs.
Saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem, īpašumam ar adresi Ozolnieku novada Cenu pagasts «Stigmas» zemes īpašuma tiesības nav noskaidrotas. Zemesgrāmatas ieraksti liecina, ka ēku īpašums līdz 2015. gadam piederēja uzņēmumam SIA «Artava», bet pēc tam nonāca SIA «Metarex» rīcībā. Šobrīd no uzņēmuma «Metarex» par labu valstij tiek piedzīti naudas līdzekļi. VVD pārstāve Bukleviča iepriekš pauda, ka SIA «Metarex» nav izsniegta atļauja darbībām ar bīstamiem atkritumiem un komersants tos saņēmis mantojumā no SIA «Artava».
SIA «Artava» vadītājs Uldis Krūklītis portālam TVNET esošo situāciju skaidrot pagaidām nevarēja. Viņš norādīja, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, atkritumi tiks savākti un par to jau ir noslēgts līgums. Tāpat Krūklītis pauda izbrīnu par izskanējušo informāciju par teju 180 tonnām bīstamo atkritumu.
Uzņēmums SIA «Artava» pirms vairākiem gadiem minētajā īpašumā nodarbojās ar atkritumu apsaimniekošanu. Komersants 2000. gadā lūdza Jelgavas rajona Cenu pagastā atļauju bīstamo atkritumu dedzinātavai, taču pašvaldība, pēc iedzīvotāju pretestības, to neļāva. Strīdā iesaistījās īpašo uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, kurš atcēla pagasta deputātu lēmumu, pamatojoties uz to, ka uzņēmums cieš ievērojamus zaudējumus. Tomēr Cenu pagasts ministra rīkojumu apstrīdēja Satversmes tiesā, kas gan lietu neierosināja.
Nekustamais īpašums, kurā atrodas bīstamie atkritumi, šovasar ticis arī izsolīts. Izsoli rīkoja Zemgales apgabaltiesas 110. iecirkņa zvērināta tiesu izpildītāja Indra Andrejeva, bet piedzinējs bija Valsts ieņēmumu dienests. Nekustamais īpašums ticis novērtēts 14,9 tūkstošu eiro apmērā. Izsoles sākums tika noteikts 5. maijā, bet tās noslēgums - 5. jūnijā.
Vaicāta par izsoles rezultātiem un to, vai īpašuma novērtētāji teritorijā bija pamanījuši atkritumus, Andrejevas lietvede Kristīne Ūdre portālam TVNET stāstīja, ka šādas ziņas trešajām personām izpaustas netiek. «Zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņās par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām, kā arī ziņas, kas iegūtas, veicot zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību. Šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu,» teica Ūdre.
Zvērinātas tiesu izpildītājas lietvede arī norādīja, ka saskaņā ar Civilprocesa likumu nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs apraksta pēc piedzinēja lūguma. Īpašumu uz parādnieka rēķina pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību.
Otrdien VVD pavēstīja, ka Ozolnieku novada nelegālajā bīstamo atkritumu izgāztuvē tiek uzglabātas aptuveni 178 tonnas dažādu eļļu, to filtri un krāsvielas, piesārņota augsne un akmeņi, dažādi šķīdinātāji, bīstamo vielu saturošas krāsas, tintes, saistvielas un sveķi, agroķīmiskie atkritumi, motoreļļas, pārnesumu eļļas, smēreļļas un citas vielas.
