Mēs stāvam uz stipra, blīva zemes garozas bloka – viena no stabilākajiem pasaulē. Tomēr zemestrīces ar stiprumu līdz 2 magnitūdām notiek visu laiku, bet mēs tās nejūtam, skaidro Latvijas universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas katedras lektors, profesors Ģirts Stinkulis. Lielas zemestrīces Latvijā bijušas vairākkārt. Toties mūsu ziemeļu kaimiņvalstīs ir lielāka iespēja piedzīvot zemestrīci.
«Nelielas zemestrīces notiek visu laiku, jo cietie ieži zem mūsu kājām nedaudz, lēni kustas. Mēs nedzīvojam tektoniski aktīvā reģionā,» stāstu par to, kāpēc vispār notiek zemestrīces, iesāk Stinkulis. «Iežu masu var salīdzināt ar tādu kā finiera plātni, kas ļaujas spriegumam, līdz salūst. Tā nu tad ir zemestrīce! Pie mums arī litosfēras plātņu plīsumi ir, tikai tie veidojas pakāpeniski.»
Tur, kur litosfēras plātnes - vairākus tūkstošu kvadrātkilometru lieli, cieti Zemes litosfēras bloki - ātri kustas, pārvietojoties viena zem otras, zemestrīces notiek bieži. Tāds ir Alpu un Himalaju kalnu reģions, tā sauktais Klusā okeāna uguns loks gar Amerikas rietumu krastiem, Kuriļu, Aleutu salas, Āzijas austrumu daļa, Japāna.
«Mēs dzīvojam uz viena no pasaules stabilākajiem litosfēras blokiem, tā dēvētās Austrumeiropas platformas. Tā ir pastāvīgs kontinents jau vairāk nekā 600 miljonus gadu. Kopš tā laika, ja neskaita Devona perioda sākumu, zemestrīces nav bijušas,» stāsta profesors. Tajā pašā laikā mums kaimiņos – Igaunijā un citur Skandināvijā tik mierīgi nav. 2,1 magnitūdu stiprā zemestrīce starp Hījumā un Vormsi salām 15. jūlijā notika 12 kilometru dziļumā, vēsturiski seismiski aktīvā vietā.
Rajonā starp Hījumā, Vormsi un Hāpsalu pēdējo simts gadu laikā notikušas vairākas zemestrīces. Stiprākā no tām - tā dēvētā Osmusāres zemestrīce, kad galvenā grūdiena magnitūda sasniedza 4,7 pēc Rihtera skalas. 1976. gada Osmusāres zemestrīce pēc magnitūdas lieluma ir trešā lielākā zemestrīce Baltijas reģionā pēc 2004. gada Kaļiņingradas zemestrīces, kas bija aptuveni 5 magnitūdas stipra.
Stinkulis skaidro iemeslu: «Pirms 14 000 gadu Baltijas valstis pameta milzīgs ledājs. Kad tas bija pašā plaukumā – pirms apmēram 18 000 gadu, Latviju klāja kilometru bieza ledus kārta. Igaunijā un Somijā ledus bija vēl biezāks. Ledus masa litosfēras masu nedaudz iespieda dziļāk, piemēram, Somijā par 300 metriem.
Kad ledus izkusa, litosfēra sāka atgūt parādu, ceļoties augšā.
Šo procesu dēvē par glaciozostāziju. Tās rezultātā teritorijas ziemeļos ir izteiktākas mazas zemestrīces.»
Zemestrīce ar 6 magnitūdām ir desmit reizes spēcīgāka nekā 5 magnitūdas stipra zemestrīce. 7 magnitūdas bija zemestrīcei pie Fukušimas.
Ja zemestrīcei ir 9 magnitūdas, tad iztēlojieties – debesis griežas ar zemi kopā,
stāsta zinātnieks. Latvijā spēcīgākās ir bijušas ap 3, 4 magnitūdām stipras. Novērojumi veikti 19. gadsimtā. Trakākā novērotā zemestrīce sasniegusi 4,8 magnitūdas.
«Ja būvēsim nopietnas konstrukcijas, šīs iespējamības jāņem vērā,»
saka zemes dzīļu pētnieks.
Senākos avotos minēts, ka pamatīga zemestrīce bija 1616. gadā pie Neretas. Cilvēki neesot varējuši nostāvēt kājās. Tajā pašā 1616. gadā Bauskas apkārtnē drebēja mājas.
1821. gadā Koknesē zemestrīces laikā guļošie pielēca stāvus gaisā. 1854. gadā Rīgas apkaimē bija tāda zemestrīce, ka zeme dārdēja.
Dažus gadus vēlāk Irbes šaurumā no zemestrīces sabruka vecās būves. 2004. gada 21. septembra zemestrīces epicentrs bija Kaļiņingradā, bet to izjuta visā Latvijā.
/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)