«Daži sēņu vietā redz tikai naudu,» par konkurentiem saka 49 gadus vecā trīs bērnu māte Ilze no Amatas novada. Katru vasaru atvaļinājumā viņa iet «sēņu un ogu laikā» un pārdod meža veltes, lai piepelnītos. Pirms dažiem gadiem ģimene sezonas laikā nopelnīja 1000 eiro. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina: ja ienākumi no dabas velšu – sēņu, ogu, zāļu tēju tirgošanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, personas var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji.
Meža veltes nosalušas
«Gailenes, apšu bekas, čigānenes,» šobrīd Vidzemes mežos atrodamās sēnes uzskaita Ilze. Viņa strādā kokapstrādes uzņēmumā un ir tikko devusies atvaļinājumā, kura otru pusi izmantos, lai celtos piecos no rīta un dotos sēņot vai ogot. Uzpircēji vēl neesot sarosījušies, jo vēlais pavasaris un saltā vasara ietekmējusi ne vien augļu, bet arī sēņu ražu. «Sēnes daudzviet ir nosalušas,» pamanījusi Ilze.
Dabas veltes šovasar nogatavojas mazliet vēlāk nekā parasti.
Ilze saka, ka Siguldā un Cēsīs šobrīd gailenes vietējā tirgū vai pie lielveikaliem varot pārdot par 3, 4 eiro litrā. Ķegumā, Salaspilī, Ogrē svaigi lasītas, lielas, kuplas gailenes var nopirkt lēti - par 3 eiro litrā. Sludinājumos minēts, ka apkaimes iedzīvotājiem meža veltes par šo pašu cenu pieved klāt. Rīgā sēnes tirgo par 3,50 līdz 5,50 eiro litrā.
Arī Latgales sēņu lasītāji par velti liekties negrib – Ludzā par gailenēm prasa 5 eiro litrā. Jēkabpilī sēnes ir mazliet lētākas – 3 eiro litrā.
Toties Garkalnē gailenes maksā 7 eiro. Kuldīgā un Ēdoles pagastā cena var sasniegt pat 8 eiro kilogramā. Jelgavā pie lielām, labām sēnēm var tikt par 5 eiro par litru.
VID skaidro: «Tiem, kas vietējos tirdziņos, ceļu malās un citur nelielos daudzumos tirgo pašu lasītas gailenes, baravikas, mellenes un ķiršus no piemājas dārza, nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam. Taču viņiem jāveic savu ienākumu un izdevumu uzskaite. Lai to darītu, nav nepieciešams specializēts uzskaites žurnāls. Pilnībā pietiek ar burtnīciņu, kurā tiek pierakstīts, cik lieli bijuši tēriņi un cik lieli ir ieņēmumi no tirdzniecības. Vairums cilvēku šādu uzskaiti jau veic, lai paši pārliecinātos, ka sēņu un ogu lasīšana ir atmaksājusies.»
Pienākums maksāt nodokļus iestājas vien tādā gadījumā, ja gada laikā gūtie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, lauku tūrisma, sēņošanas, ogošanas, ziedu un vīngliemežu vākšanas pārsniedz 3000 eiro.
Lien uz vēdera
Īstais sēņu laiks sāksies pēc nedēļas, divām, pārliecināta Amatas novada iedzīvotāja Ilze. Uz lielu pelņu viņa necer, bet saka, ka dažus simtus «viegli iznesīšot». Arī mellenes esot tikai vietām, toties šis esot lāceņu gads. Neskartas dabas takas ar bagātīgām ogu un sēņu vietām esot Nītaures apvidū. Šobrīd viņa sēnes lasa tikai tuvējā apkaimē un izmanto ģimenes maltītēm, kā arī sagatavo ziemai.
Atšķirīga pieredze ir Valmieras un Limbažu novadā dzīvojošajiem. Viņi saka, ka šī būšot «tukša vasara».
Kurzemē - Ventspils pusē gailenes esot sīkas. Turklāt vietās, kur citkārt bijušas gaileņu plantācijas, nu esot tikai daži sīki izaugumi.
Lielu cerību, ka kaut kas daudz mainīsies, neesot. Arī Talsu puses mežos sēņu esot mazāk nekā citus gadus. Latgales ļaudis saka, ka sēnes mežā ir, bet nesteidz lasīt, jo tās esot par sīku.
Ilze saka, ka apdzīvotu vietu tuvumā vietējie meža veltes ātri vien nolasot un izmīņājot, tāpēc katram «rūpala profesionālim» ir zināmas savas teritorijas. Labā sēņu vai ogu gadā varot nopelnīt «kārtīgu naudu». Viņai mežā izdevies nopelnīt jaunu ledusskapi, bet dēls ticis pie kārotā mopēda.
«Tie, kuri atrod labas vietas un sajūt naudas garšu, ieiet azartā. No liekšanās sāp mugura, arī notupēt vairs nevar, bet tik un tā ar tā saukto «ogu ķemmi» vāc ogas, lienot uz vēdera,»
stāsta Ilze.
Jāņem vērā, ka intensīva ogošana vai sēņošana nav tas pats, kas lēna pastaiga pa dabas takām. Tas ir ļoti grūts darbs, ko pavada odu kodieni, mušu dīkšana, brišana pa dūksnāju smagos gumijas zābakos, spaiņu cilāšana, sāpoša mugura un rokas. Dienā ar palīgrīku var salasīt 10-15 kg ogu. Uzpircēju piedāvāto maksu vienmēr ietekmē raža citās valstīs.
Apgrozās liela nauda
Lai gan Zemkopības ministrija aprēķinājusi, ka ik gadu mežs cilvēkiem sniedz desmitiem miljonu eiro lielu peļņu un šajā rūpalā apgrozās ievērojamas summas, nodokļu iekasētāji kontrolē vien ogu un sēņu uzpircējus, ne pašus uzcītīgos lasītājus. «Sēņu un ogu lasīšana ļauj gūt sezonālus papildienākumus privātpersonām, piemēram, skolēniem un pensionāriem. Veicot kontroles pasākumus, VID prioritāte nav privātpersonas, kuras gūst sezonālus papildienākumus, vācot sēnes vai ogas.»
Tomēr cilvēkam, kurš iepērk ogas vai citas dabas veltes, jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam. Savukārt, ja fiziska persona iepērk ogas juridiskas personas vārdā, tai jābūt darba attiecībās ar šo juridisko personu.
Dabas velšu iepircējam, izmaksājot skaidru naudu, jākārto izmaksu saraksts.
Tajā jānorāda tās personas vārds, uzvārds un personas kods, kura nodod ogas, sēnes un citas dabas veltes, preces nosaukums, mērvienība un daudzums, kā arī izmaksājamā skaidrās naudas summa.
VID aicina personas, kuras nodod dabas veltes, pievērst uzmanību datu korektumam, kas var kalpot, pierādot iztikas līdzekļu izcelsmi gadījumos, kad VID lūdz informāciju par ienākumiem.
