RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Bumba ar laika degli: Latvija kļūst par lētu Eiropas izgāztuvi

Jānis Rancāns, Zane Neimane/ TVNET 15
Foto: Ieva Čīka/LETA

Latvijā katru gadu no ārvalstīm uz pārstrādi tiek ievests simtiem tūkstošu tonnu atkritumu, tostarp arī bīstamie. Atkritumu tirdzniecība apsviedīgiem komersantiem ļauj nopelnīt daudzus miljonus eiro, bet relatīvi vājie kontroles mehānismi nozīmē, ka plaukst un zeļ krāpnieciski darījumi - pavadošo dokumentu viltošana un bīstamo atkritumu uzdošana par nebīstamiem.

Atkritumus brīvi pērk un pārdod

Eiropas Savienībā (ES) tiek saražots milzīgs atkritumu daudzums. Saskaņā ar Eiropas statistikas biroja «Eurostat» datiem, 2014. gadā 28 savienības dalībvalstis radīja aptuveni 2,5 miljardus tonnu dažāda veida atkritumu. No šā apjoma tikai aptuveni 40% tiek nodoti pārstrādei, bet pārējais noglabāts izgāztuvēs, sadedzināts vai pārdots citviet.

Atkritumi ir faktiski neizsmeļams izejvielu resursu avots. No dažāda veida atkritumiem, tos pārstrādājot, var ražot jaunu produkciju. Piemēram, tādi bīstamie atkritumi kā automašīnu akumulatori vai fluorescējošās lampas, var tikt izmantoti svina un dzīvsudraba iegūšanai. Noteikta veida plastmasu, speciāli apstrādājot, var lietot cementa izgatavošanā.

ES vienotā tirgus apstākļos atkritumi, tāpat kā jebkura cita izejviela, var tikt brīvi pirkti un pārdoti, radot sazarotu apsaimniekošanas, pārstrādes un starpniecības nozari, kurā apgrozās ievērojamas naudas summas un tiek iesaistīti komersanti, kas strādā valstīs ārpus savienības. Piemēram, Lielbritānijas uzņēmumam X atkritumu pārdošana Ķīnā dod aptuveni četras reizes lielāku peļņu nekā to nogādāšana uz pārstrādes vietu Nīderlandē.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Tādējādi liela daļa ES saražoto atkritumu tiek eksportēti uz dažādām trešajām valstīm, piemēram, Āzijā vai Ziemeļāfrikā. Daudz atkritumu tiek eksportēts arī uz Latviju, kur strādā uzņēmumi, kas specializējas noteikta veida atkritumu apstrādē un izmantošanā. Tādi, piemēram, ir SIA «Cemex» Brocēnos, kas izmanto no plastmasas tapušu kurināmo, vai lampu demerkurizācijas centrs Liepājā, kas ir vienīgā Baltijas rūpnīca, kura pieņem fluorescējošās spuldzes.

Oranžie un zaļie atkritumi

Saskaņā ar ES spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atkritumu saimniecībā tiek izmantotas divu veidu klasifikācijas - «oranžā saraksta» (amber) un «zaļā saraksta» atkritumi.

Ar «zaļā saraksta» atkritumiem tiek saprasti tādi, kurus var importēt un eksportēt reģenerācijas nolūkos. Tādi sūtījumi, piemēram, ir plastmasa, metāllūžņi vai riepas. «Zaļā saraksta» atkritumu pārrobežu sūtījumiem nav nepieciešama iepriekšēja saskaņošana starp valstu atbildīgajiem dienestiem, un to pārvadāšanu var veikt, aizpildot speciālu informatīvo dokumentu, kā arī noslēdzot līgumu starp izsūtītāju un saņēmēju.

«Oranžajā sarakstā» tiek iekļauti bīstamie, neklasificētie un atkritumu maisījumi. Tādi ir bateriju un svina akumulatoru atkritumi, no atkritumiem iegūts kurināmais jeb RDF, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, naftas produktus saturoši atkritumi un tml. Šādiem sūtījumiem jāpiemēro iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, kā arī ir jāsaņem visu iesaistīto valstu kompetento iestāžu saskaņojumi. «Oranžā saraksta» atkritumu eksports tiek pakļauts stingrākai un rūpīgākai kontrolei gan pirms izsūtīšanas, gan arī nonākšanas galapunktā. Arī uzņēmumi, kas ir saņēmuši atļaujas nodarboties ar bīstamo atkritumu iepirkšanu un izmantošanu, atrodas atbildīgo iestāžu redzeslokā.

Vienotās vides informācijas sistēmas (VVIS) dati liecina, ka pērn Latvijā importēts 7,1 tūkstotis tonnu bīstamo atkritumu, kas ir kāpums, salīdzinot ar gadu iepriekš (1,7 tūkstoši tonnu), kā arī 301 tūkstotis tonnu sadzīves atkritumu (gadu iepriekš – 324 tūkstoši tonnu).

Galvenās pozīcijas sadzīves atkritumu importā ir plastmasas iepakojums (pērn 70 tūkstoši tonnu, asfaltu saturoši maisījumi 86 tūkstoši tonnu un no plastmasas iegūts kurināmais (RDF) (69,8 tūkstoši tonnu)). Līdzīgs īpatsvars ir bijis arī 2015. gadā, tomēr vērojams diezgan liels no plastmasas iegūtā kurināmā importa samazinājums gada griezumā (2015. gadā – ievests 104 tūkstoši tonnu).

Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) aplēsēm, apmēram 189,5 tūkstoši tonnu no ievestajiem atkritumiem pērn tikuši klasificēti kā «zaļajam sarakstam» piederīgi.

VVIS publiski pieejamie datos netiek uzrādītas atkritumu importa un eksporta izcelsmes valstis. Zināmu ieskatu var sniegt «Eurostat» apkopotā statistika par atkritumu plūsmām ES valstīs. Tā 2015. gadā nozīmīgākais RDF kurināmā piegādātājs uz Latviju bija Lielbritānija, bet no Lietuvas uz Latviju tiek vesti medicīniskie atkritumi, fluorescējošās lampas, ķīmisko laboratoriju atkritumi, kā arī dažādu krāsu ražošanas pārpalikumi.

FOTO: Diāna Lozko/LETA

Atkritumu tirdzniecība komersantiem ļauj labi nopelnīt. Eksperti aplēsuši, ka, piemēram, Lielbritānijā visaugstākā cena par tonnu ir alumīnijam, savukārt zemākā – papīram un stiklam. Alumīnija cena par tonnu ir 972 eiro, jaukta papīra – 13 eiro un jaukta stikla – 14 eiro. Jaukta plastmasa maksā 148 eiro, bezkrāsainas PET pudeles – 303 eiro, bet krāsainas – 99 eiro. Augsta blīvuma polietilēna cena par tonnu ir 422 eiro, ja tas ir tīrs, bet teju uz pusi mazāka – 221 eiro –, ja materiāls ir jaukts (RDF jeb dedzināšanai piemērota plastmasa – 95 eiro un NAIK (arī dedzināmais) – 101 eiro).

Pārvadātājiem falsificēti dokumenti, trūkst nopietnas kontroles

Kamēr «zaļā saraksta» atkritumu galamērķis ir ES vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts, to kontrole nav īpaši stingra. Muitas pārbaudes tiek veiktas, ja «zaļā saraksta» atkritumi šķērso ES ārējo robežu, bet kamēr tie tiek pārvadāti starp dalībvalstīm un ir ar savienības preču statusu, kontroles procedūras uz iekšējām robežām netiek piemērotas. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde informē, ka pēdējo gadu laikā pārkāpumi, vedot «zaļā saraksta» atkritumus ārā no Latvijas, nav tikuši konstatēti.

Tomēr problēma pastāv ar pārvadājumiem ES iekšienē. Eiropas policijas birojs «Europol» ir vērsis uzmanību uz dažādiem krāpnieciskiem pasākumiem, kas pavada atkritumu pārvadāšanu starp dalībvalstīm.

«Europol» 2013. gada pētījumā par vides noziegumiem tiek norādīts, ka nelikumīgas darbības atkritumu saimniecības jomā sniedz lielu peļņu, ir ar salīdzinoši mazu risku, kā arī saplūst ar likumīgām aktivitātēm, ļaujot noziedzniekiem nokļūt tādā kā «krēslas zonā».

Saskaņā ar «Europol» informāciju, nelegāla atkritumu pārvadāšana notiek, lai izvairītos no izmaksām, kuras saistītas ar to pareizu izmantošanu vai pārstrādāšanu, un tajā iesaistās citādi likumīgi strādājoši uzņēmumi. Šādas puslegāli strādājošas firmas nodarbojas ar cenu dempingu un neveic adekvātu atkritumu utilizēšanu. Nelikumīgas darbības atkritumu apsaimniekošanā var notikt visos posmos - savākšanā, transportēšanā un noglabāšanā. Atkritumu pārvadāšanas laikā tiek viltoti pavadošie dokumenti, «uz papīra» mainot to klasifikācijas, izcelsmes valstis un pat sastāvu. Nelikumīgā rūpala piekopēji uzrāda nepatiesus kravu tilpuma datus, jauc kopā dažādu tipu atkritumus, uzdod atkritumus par lietotām precēm, iesaista laboratorijas, kas vilto analīzes utt.

«Europol» konstatējis, ka noziedznieki mēdz izmantot arī tā dēvēto «giro boll» taktiku. Tās ietvaros atkritumi no to ražotāja tiek nogādāti uz uzglabāšanas vietu, kas tādējādi kļūst par jaunu atkritumu ražotāju. Šeit atkritumu kravas pavadošie dokumenti tiek falsificēti un atkritumiem mainīta klasifikācija. Eiropā reģistrēti arī gadījumi, kad viltota dokumentācija tiek izsniegta arī kravas automašīnu vadītājiem, kas atkritumus ved uz galapunktu.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

To, ka krāpšanās ar atkritumu kodiem un klasifikācijām ir ierasta atkritumu pārvadāšanā arī uz Latviju, portālam TVNET atzina ar transporta un loģistikas nozari saistīti avoti, kas savu vārdu atklāt nevēlējās.

Viena avota pieredzē bijuši gadījumi, kad kravas automašīnā tiek vesti nolietoti svina akumulatori, bet informatīvajā dokumentā tie norādīti kā metāllūžņi – attiecīgi «zaļā saraksta» atkritumi.

Akumulatori vesti no Polijas, Slovākijas un Somijas, bet to galapunkts bijusi rūpnīca pie Narvas, Igaunijā.

Kāds cits ar transporta nozari saistīts avots, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti, stāstīja, ka savas karjeras laikā, ar smago automašīnu pārvadājot dažādas preces, saskāries pat ar gadījumu, kad vara lūžņu krava bijusi «viegli radioaktīva», taču, šķērsojot robežas, par to neviens nav licies ne zinis. Avots pieļāva, ka pa Latvijas ceļiem tiek pārvietots daudz bīstamo atkritumu kravu, kurām dokumenti, iespējams, ir safabricēti vai arī nepatiesi. Lai arī kaut kādas kontroles kādreiz arī ir, tomēr pēc būtības kravas netiekot pārbaudītas, tiekot apskatīti papīri un viss.

VID Muitas pārvalde arī atzina, ka no trešajām valstīm ievestiem atkritumiem netiek piemērota viena noteikta ievedmuitas nodeva, jo nomenklatūrā nav atsevišķas preču pozīcijas - atkritumi. Tādējādi tie tiek klasificēti dažādās nodaļās, kur katrai no tām ir noteikta muitas nodokļa likme. Tā, piemēram, nodaļā «jaukti ķīmiskie produkti» ir pozīcija «citur neminēti ķīmijas un saskarnozaru rūpniecības atlikumi; sadzīves atkritumi; notekūdeņu dūņas; citādi atkritumi», bet nodaļā «plastmasas un to izstrādājumi» – preču pozīcija «plastmasu atkritumi, atgriezumi un atlūzas» ar apakšpozīcijām. Dažādām nodaļām ir noteikta konkrēta muitas nodokļa likme, piemēram, preces «izlietoti galvaniskie elementi, izlietotas galvaniskās baterijas» muitas nodokļa likme ir 4,7%, preces «etilēna polimēru atkritumi» muitas nodokļa likme ir 6,5% utt.

Nelikumīga, bet viegla peļņa

Īsi pirms Jāņiem Latvija pieredzēja vienu no nopietnākajām pēdējo gadu ekoloģiskajām katastrofām, kad Jūrmalā aizdegās vairāki tūkstoši tonnu atkritumu. Ugunsgrēks izcēlās uzņēmuma «Prima M» apsaimniekotā teritorijā Slokā, Ventspils šosejā 47. Pēc ugunsgrēka atklājās, ka komersants šeit nelikumīgi uzglabājis 23 tūkstošus tonnu plastmasas atkritumu.

Ar atkritumu apsaimniekošanas nozari saistīti cilvēki stāsta, ka Jūrmalas gadījumā, visticamāk, izmantota shēma, kādā iespējams gūt nelikumīgu un vieglu peļņu. Komersants A Latvijā ieved atkritumus kā izejvielu pārstrādei, lai arī daļa no tā nav derīga šādam nolūkam. Tomēr uzņēmumam pietrūkst nepieciešamo resursu vai arī izejvielu iespējamais saņēmējs atsakās no atkritumiem un tad tos

nākas «izmētāt» pa dažādām Latvijas malām, izmantojot daļēji fiktīvas starpniekfirmas.

Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Rūta Bendere portālam TVNET norādīja, ka Jūrmalā, iespējams, uzņēmums ir saņēmis naudu no atkritumu ķīpu piegādātāja un ievedis atkritumus kā izejvielu pārstrādei, zinādams, ka daļu nāksies apglabāt kā nederīgu. «Atkritumu noglabāšana jeb sadedzināšana Zviedrijā ir aplikta ar lielu dabas resursu nodokli. Līdz ar to ir izdevīgi ievest šeit, daļu pāršķirot un pārstrādāt, bet daļu kaut kā noglabāt par tām cenām, kas ir mums. Tādēļ prakse, kad iepērk kaut ko zem nosaukuma «otrreizējā izejviela» un pēc tam vienkārši iznīcina, pret to būtu jācīnās ļoti nopietni,» stāstīja Bendere. Eksperte atzina, ka šeit nav arī tikai latviešu puses izmanība, jo arī no ārvalstu eksportētāja nepieciešama «stingra iniciatīva, lai meklētu darboņus šajā pusē».

Arī LU eksperte domā, ka galvenā problēma Latvijā ir kravu kontroles trūkums. Atbildīgajām iestādēm vajadzētu pārbaudīt ne tikai to, kas ir rakstīts dokumentos, bet, pieaicinot ekspertus, noteikt to, vai tiešām kravā tiek vestas pārstrādei derīgas izejvielas. Likuma pārkāpējus varētu notvert arī, ņemot vērā to, kur kravas tiek vestas, – ir acīm redzami, ka uzņēmums nevarēs pārstrādāt desmit reizes vairāk atkritumu, nekā pieļauj tā jauda.

Bendere uzskata, ka Valsts vides dienestam trūkst kapacitātes, lai izsekotu līdzi tam, kādi atkritumi tiek ievesti Latvijas teritorijā un kas ar tiem notiek tālāk.

Lielākais Latvijas komersants, kurš ražošanas procesā izmanto no plastmasas sagatavotu kurināmo, ir SIA «Cemex». Uz jautājumu, vai uzņēmumam nākas saskarties ar situācijām, kad piegādātājs cenšas «iesmērēt» nekvalitatīvi sagatavotu kurināmo, rūpnīcas pārstāvji atbild, ka piegādātie materiāli tiek pakļauti stingrai un rūpīgai kontrolei.

SIA «Cemex» pārstāve Linda Ozola portālam TVNET stāstīja, ka ražošanas procesā tiek izmantots kurināmais ar augstu siltumspēju jeb tā dēvētais «Solid Recovered Fuel» (SRF), kas ir RDF apakškategorija. Kurināmais tiek saražots, noteiktā veidā sašķirojot, sasmalcinot, sajaucot un homogenizējot no sadzīves un rūpnieciskajiem atkritumiem iegūtu plastmasu, papīru, tekstilmateriālus un koksni. Vēl rūpnīcā kā kurināmais tiek izmantotas sasmalcinātas nolietotās autoriepas, kuru siltumspēja ir līdzvērtīga oglēm un kuras vienlaikus satur nozīmīgu biomasas apjomu.

SIA «Cemex» pārstāve uzsvēra, ka izmantotie materiāli tiek pakļauti regulārai, stingrai kontrolei vēl pirms nonākšanas rūpnīcā. «Piegādātāji veic pilnu materiālu ķīmisko analīzi neatkarīgā, akreditētā laboratorijā un iesniedz tās rezultātus SIA «Cemex» pirms šo materiālu piegādēm. Papildus arī katrai piegādātajai kravai tiek noņemti paraugi, kas tiek izanalizēti SIA «Cemex» laboratorijā Brocēnos. Paraugu saņemot, tiek noteikta tā ķīmiskā sastāva, siltumspējas, mitruma u. c. parametru atbilstība SIA «Cemex» noteiktajām kvalitātes prasībām,» stāstīja Ozola.

Uzņēmums norāda, ka tā prioritāte ir Latvijas ražotāju sagatavotā alternatīvā kurināmā izmantošana, tomēr patlaban mūsu valstī tā apjoms ir nepietiekams, lai apmierinātu uzņēmuma vajadzības. Trūkstošais apjoms tiekot importēts no ārvalstīm, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, uzsver SIA «Cemex». «Rūpnīcā izmantotais alternatīvo kurināmo apjoms un līdz ar to arī tā importa apjomi var svārstīties atkarībā no ražošanas cikla un situācijas tirgū attiecīgajā gadā,» skaidroja Ozola.

SIA «Cemex» pārstāve informēja, ka 2016. gadā uzņēmums savām vajadzībām pats importējis ap 60 tūkstošiem tonnu alternatīvā kurināmā. Vietējo piegādātāju sagatavotajam alternatīvajam kurināmajam, kas atbilstot SIA «Cemex» prasībām un tiek izmantots ražošanas procesā, ir tendence pieaugt. «2013. gadā tie bija 8%, bet šogad tie jau ir 25% no kopējā rūpnīcā izmantotā alternatīvo kurināmo apjoma,» teica Ozola. Plašāk par šogad importētajiem apjomiem un piegādātājiem uzņēmums neko neatklāj, norādot, ka šāda informācija ir komercnoslēpums.

Izgāztuves Latvijā turpinās palielināties

Viens no ASV un ES valstu lielākajiem atkritumu eksporta galamērķiem ir Ķīna. Lielu daļu no Ķīnā ievestajiem atkritumiem veido nelikumīgs imports, tā rezultātā valsts varasiestādes sāka apjomīgu kampaņu, lai cīnītos ar nelegālajiem darboņiem. Ķīnas valdības ieviestie pasākumi, kas nodēvēti par «Nacionālo zobenu», paredz konteineru rentgenskenēšanu uz robežām. Programmas ietvaros paredzēts uzlabot Ķīnā uz pārstrādi ievesto atkritumu kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot plastmasai un papīram. Tāpat Ķīna plāno aizliegt noteiktu veidu atkritumu ieviešanu.

Līdzīgu kampaņu «Zaļais žogs» Ķīna īstenoja 2013. gadā, samazinot valstī ievesto atkritumu daudzumu par 40%. Ārvalstu atkritumu apsaimniekošanas analītiķi publikācijās norāda, ka, visticamāk, atkritumu eksports uz Ķīnu ievērojami samazināsies un nāksies meklēt jaunus tirgus. Tā, piemēram, izdevums «Plastics Recycling Update» jūnijā rakstīja, ka eksportētāji sākuši apsvērt atkritumu kravu novirzīšanu uz Tuvajiem Austrumiem, Latīņameriku un Indijas subkontinentu.

Arī Latvijas eksperti pieļauj, ka atkritumu ievešanas apjomi Ķīnas darbību dēļ palielināsies arī mūsu valstī.

Jautāta par Ķīnā pieņemto lēmumu drīzumā aizliegt dažādu atkritumu veidu ievešanu, Bendere uzsvēra, ka tas noteikti saasinās situāciju Latvijā. «Ja varēja par lētu naudu kaut vai pārdot Ķīnā kādas izejvielas, tas bija lētāk nekā noglabāšana vai sadedzināšana. Skaidrs, ka meklēs ceļus, kur vēl var… Ne velti ES jau izdevusi vairākas regulas un direktīvās pieminējusi šo atkritumu tranzītu, kas nedrīkst būt neatbilstošs. Tas tāpat kā narkotikas. Var jau izdot likumu, bet, ja to nepilda un nekontrolē, tad agri vai vēlu kaut kas notiek,» sacīja eksperte.

Lielbritānija Ķīna Ugunsgrēks Latvija Zinātne ES Loģistika Ceļi OECD Atkritumu apsaimniekošana Eksports Latvijas Universitāte Polija
15 Komentāri