Šovasar uz Somijas ledlauža «MSV Nordica» klāja apkalpei pievienojās zinātnieki ar svarīgu misiju – novērot reģionā notiekošās klimata pārmaiņas, lai labāk izprastu globālās sasilšanas ietekmi, vēsta ziņu aģentūra AP.
Klimata pārmaiņām pa pēdām: ar ledlauzi pa Kanādas Arktisko arhipelāgu (1)
Kopš 1979.gada, kad to sāka fiksēt satelītattēlos, Ziemeļu Ledus okeāna ledus sega katru gadu sarūk par apmēram 88 000 kvadrātkilometru. Pētnieki uzskata, ka diez vai tuvākajā laikā izdosies apturēt ledus kušanu. Ļoti iespējams, ka tuvāko gadu desmitu laikā no Ziemeļu Ledus okeāna – mazākā un seklākā no pieciem pasaules okeāniem – varētu pazust viss ledus.
Zinātnieki devās ekspedīcijā, lai savām acīm novērotu pārmaiņas reģionā. Ledlauzis atstāja Vankūveras krastus jūlija sākumā, bet Grenlandē ieradās jau 29.jūlijā. Ceļojuma datums un ilgums ir zīmīgi, jo tik agri šajos ūdeņos parasti ceļot vēl nav iespējams.
Jaunākie dati liecina, ka ledus uz Ziemeļu Ledus okeāna ne tikai sarūk platībā, bet arī kļūst plānāks. Ziemeļpola reģionu varētu raksturot kā Zemes «gaisa kondicionieri» - tas ne tikai atvēsina visu pārējo planētu, bet arī atstaro Saules starus. Ja ledus turpinās kust, tas varētu izmainīt okeāna straumes un būt par iemeslu neierastiem laika apstākļiem Ziemeļu puslodē – Eiropā un Ziemeļamerikā.
«Cilvēki ir tik tālu no Arktikas, ka nesaprot to, nepazīst to un nemīl to,» sacīja bioloģe Pola fon Vellere. «Manuprāt, ir svarīgi, lai cilvēki redz, kas šeit ir, iemīlas tajā, lai izveido saikni un rodas vēlme to pasargāt.»
Viņa norāda, ka līdz ar ledus kušanu mainās reģiona ekosistēma – dabas apstākļi kļūst nepiemēroti atsevišķām aļģu sugām, līdz ar to barību zaudē zooplanktons, no kā savukārt pārtiek zivis, putni un vaļi.
«Ja mēs turpināsim zaudēt ledu, līdz ar to zaudēsim arī dzīvnieku sugas,» uzsver fon Vellere.