Virkne organizāciju un privātpersonu apvienojušās sabiedriskā iniciatīvā «100 kailcirtes Latvijas simtgadei», aicinot sabiedrību parakstīt petīciju pret plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos «Par koku ciršanu mežā», kas paredz atļaut kailcirtes piekrastē un samazināt koku ciršanas caurmēru valstī, informēja iniciatīvas autori.
Sabiedriskajai iniciatīvai «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» pievienojies biedrības «Zemes draugi» projekts «Ilgtspējas skola», Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, biedrība «Zaļā brīvība», Latvijas Ornitologu biedrība un Vides Aizsardzības klubs. Iniciatīvas mērķis ir pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību ierosinātajiem grozījumiem, to ietekmei uz Latvijas mežu un iesaistīt plašu cilvēku loku diskusijā par to, kā Latvijā tiek veidota mežu apsaimniekošanas politika.
Organizācijas, eksperti un privātpersonas iebilst pret grozījumiem, jo uzskata, ka tie palielinās mežistrādes intensitāti Latvijā un negatīvi ietekmēs dabas daudzveidību. Kailciršu atļaušana piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā varot radīt augsnes erozijas risku, samazināt nekustamo īpašumu vērtību piekrastē, negatīvi ietekmēt piekrastes tūrisma industriju. Grozījumi organizāciju ieskatā arī ignorē valstī notiekošo biotopu kartēšanas procesu, tādējādi apdraudot piekrastē esošos Eiropas Savienības nozīmes biotopus. Cērtot kailcirtes piekrastē uz vairākiem gadu desmitiem var tikt iznīcināti mellenāji un sēņu vietas, kas daļai Latvijas iedzīvotāju ir nozīmīgs iztikas avots, un tiks noplicināta piekrastes ainava kopumā. Savukārt ciršanas caurmēra samazināšana un arvien jaunāku koku ciršana visā valstī samazināšot veco mežu platības, uzskata dabas aizstāvji.
Iniciatīvas «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» autori aicina visus Latvijas iedzīvotājus iepazīties ar plānotajiem grozījumiem un paust savu attieksmi, parakstot petīciju «Par mežiem!» akcijas vietnē 100kailcirteslatvijai.lv. Petīciju plānots iesniegt arī Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.
Iniciatīvas autori informēja, ka kopš petīcijas atklāšanas divu dienu laikā to jau ir parakstījuši jau 500 cilvēki.
LETA jau ziņoja, ka Zemkopības ministrija (ZM) sabiedriskajā apspriešanā zinātniekiem un iesaistītajām organizācijām ir nodevusi grozījumus noteikumos «Par koku ciršanu mežā», kas paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus.
Tostarp grozījumi noteikumos paredz samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Ņemot vērā jautājumu par zemes resursu efektīvu izmantošanu, mežaudžu ražības palielināšanu un normatīvo regulējumu citās valstīs, ZM konstatējusi nepieciešamību izmainīt galvenās cirtes caurmēru, ievērtējot Igaunijā noteikto galvenās cirtes caurmēru un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā. Atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumiem par galvenās cirtes parametru noteikšanu, mainot galvenās cirtes caurmēru, par 440 miljoniem eiro iespējams palielināt meža kapitālvērtību, mērķtiecīgi atjaunojot mežu ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu. Tādējādi par 12 miljoniem eiro palielināsies ikgadējais tīro ienākumu gūšanas potenciāls, norādīts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi noteikumos «Par koku ciršanu mežā» paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.
