Nolietoto riepu apsaimniekošanu varētu uzņemties arī valsts, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Ministrija sagatavojusi vairākus ierosinājumus, kuriem vajadzētu uzlabot esošo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Otrdien Saeimas deputāti tika iepazīstināti ar VARAM priekšlikumiem atkritumu un nolietoto riepu apsaimniekošanas jomā. Ministrijas ieskatā esošie tirgus mehānismi vairs nestrādā pilnībā, tādēļ tie esot jāpapildina ar «stingru valsts iejaukšanos, lai tiktu ievērotas sabiedrības intereses». Vides ministrs Gerhards sarunā ar deputātiem pieļāva, ka valsts varētu uzņemties riepu apsaimniekošanu.
VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola atzina, ka šobrīd nolietoto riepu apsaimniekošanas jomā veidojas situācija, kurā apsaimniekotāji, kuri slēdz līgumus ar komersantiem, strādā ar dempinga cenām un sistēmā esošā nauda nespēj nosegt ne pārstrādāšanas, ne savākšanas izmaksas.
Tādējādi valsts plāno veidot sistēmu, kur riepu apsaimniekošanas jomā - savākšanā, pārstrādē - strādās viens uzņēmums, kurš uz desmit gadiem tiks meklēts konkursa kārtībā.
Savukārt riepu tirgotājiem būs izvēle - slēgt līgumu ar šādu komersantu vai arī maksāt pilnu dabas resursa nodokļa likmi - 660 eiro par riepu tonnu.
Ozola norādīja, ka priekšroka šādā sistēmā vispirms būtu jādod Latvijā savāktajām riepām, un tāpat tiks noteikts, ar ko atšķiras riepas no resursiem. «Nepietiks, ka pārstrāde nozīmē riepas saspiest, izveidojot no tām bloku. Jānotiek pārstrādes procesam, kuru var izmantot gumijas vai ceļu būvē,» stāstīja Ozola.
Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) pauda bažas, ka iecere nodot riepu apsaimniekošanu konkursā izvēlētam uzņēmumam varētu radīt monopolu šajā jomā. Komentējot deputāta bažas, ministrs Gerhards norādīja, ka šādu mehānismu vēl nepieciešams izdiskutēt un domāt par piemērotāko risinājumu.
«Nav izslēdzams arī, ka valsts varētu uzņemties riepu apsaimniekošanu.
Diskutēsim, meklēsim līdzsvaru starp tirgus mehānismiem. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centram ir nepieciešamās profesionālās jaudas,» sacīja Gerhards. «Jautājums vēl ir diskutējams - gan par privāto, gan valsts [iesaisti],» stāstīja politiķis.
Bēdīgi slavenajiem «Riepu blokiem», kuri Rīgā uzkrājuši vairākas tonnas riepu, ar Valsts vides dienesta (VVD) lēmumu ir pārtraukts līgums par videi kaitīgo preču apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu. Tādējādi komersantiem, kuri ir noslēguši līgumus ar šo uzņēmumu, būs jāmaksā dabas resursu nodoklis pilnā apmērā vai arī līdz 30. septembrim jāpārslēdz līgumi ar VVD. Dienests uzņēmumam ir piespriedis arī 12,9 miljonu eiro lielu sodu.
Šādas VVD darbības izpelnījās deputātu kritiku, kuri vēlējās zināt to, kā valsts plāno risināt uzkrāto riepu jautājumu - kādā veidā tiks organizēta to savākšana un utilizēšana. «Saskaņas» deputāts Ivars Zariņš pieļāva, ka uzņēmums teju 13 miljonu eiro soda naudu nevarēs samaksāt un likvidēsies, atstājot riepu kalnus uz nodokļu maksātāju kakla.
Ministrs Gerhards noraidīja deputātu paustos pārmetumus, stāstot, ka «Riepu bloku» gadījumā atbildīgās iestādes esot apkopojušas materiālus un izvērtējušas lēmumu pieņemšanas vēsturi. Pats sods ir aprēķināts atbilstoši likumam. «[Šīm] Riepām tomēr ir zināma vērtība. Riepas pāries valsts īpašumā,» stāstīja ministrs. Tomēr uz vairāku deputātu jautājumiem, cik šādas darbības varētu izmaksāt, atbilde netika sniegta. Ministrs pieļāva, ka uzņēmuma riepas valsts varētu kādu brīdi uzglabāt un tad, tirgus situācijai uzlabojoties, nodot pārstrādei
Deputāts Edvards Smiltēns tikmēr aicināja izvērtēt VVD ģenerāldirektores Ingas Koļegovas darbu, norādot, ka, piemēram, Jūrmalas nelegālās izgāztuves gadījumā, dienests nav veiksmīgi izdarījis visas nepieciešamās procedūras, bet pirms konkursa par šīs vietas sakopšanu ticis baumots, ka tajā uzvarēs uzņēmums «Clean R».
Pati Koļegova, atbildot Smiltēnam, uzsvēra, ka VVD redzeslokā šādas vietas parādās katru gadu un līdz šim dienests ir ticis galā ar esošajām situācijām. «Vietas ir sakārtotas. Arī turpmāk VVD izmantos visus normatīvajos aktos paredzētos līdzekļus. Esmu gatava likt kāju ogļu pannā, ka visas procedūras tika izdarītas pareizi un konkursā uzvarēja lētākais piedāvājums. Nodokļu maksātāju nauda ir tērēta nodokļu maksātāju aizsardzībai,» teica VVD vadītāja.
Citi priekšlikumi nozares sakārtošanai paredz, ka, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, nolietoto riepu apsaimniekošanas jomā Latvijā strādā tikai viena Ražotāju atbildības sistēma. Tās ietvaros nolietotās riepas tiek noteiktas kā atsevišķs dabas resursu nodokļa objekts.
Tāpat ministrija ir iecerējusi stiprināt VVD kapacitāti, pievēršoties inspektoru algām.
Šobrīd VVD inspektori «uz rokas» saņem virs 500 eiro, un šo summu iecerēts palielināt, atvēlot tam 1,5 miljonus no valsts budžeta.
Komisijas deputāti vienojās sagatavot vēstuli Ministru kabinetam, lūdzot izskatīt šo jautājumu pēc iespējas drīzāk.
Plašāk atkritumu apsaimniekošanas nozarē VARAM cer nodrošināt pāreju uz vienotu atkritumu pārvadājumu uzskaties valsts informācijas sistēmu, kuras ietvaros par pārrobežu pārvadājumiem būs jāziņo trīs dienas iepriekš pirms to faktiskās veikšanas. Paredzēts radīt nosacījumu, ka atkritumu gala saņēmējs nevar būt atkritumu tirgotājs vai apsaimniekošanas starpnieks, kā arī nozarē strādājošiem uzņēmējiem piemērot finansiālas garantijas. Valsts iecerējusi arī noteikt pieļaujamo atkritumu uzglabāšanas ilgumu pirms pārstrādes un reģenerācijas šķirošanas un uzglabāšanas vietās u. c.
Deputāti VARAM piedāvājumus vienojās atbalstīt konceptuāli, nosakot, ka ministrijai nākamo nedēļu laikā būs jāizstrādā konkrētas normatīvo aktu izmaiņas.
