/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Ap 2100.gadu varētu iesākties sestā masveida izmiršana mūsu planētas vēsturē, aprēķināts jaunā zinātniskā pētījumā. Tāpat kā iepriekšējās reizes, tās iemesls varētu būt oglekļa daudzuma paaugstināšanās okeānos.
Jau 2100.gadā varētu sākties sestā masveida izmiršana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Lorenca centra direktors Daniels Rotmans izstrādājis matemātisku modeli, balstoties uz iepriekšējām piecām masveida izmiršanām pasaules vēsturē. Četros no pieciem gadiem izmiršana sākusies pēc tam, kad oglekļa koncentrācija pārsniegusi «katastrofālo pārmaiņu slieksni», vēsta «The Independent».
Kopš 19.gadsimta ogļskābās gāzes emisiju apjoms strauji un stabili pieaug. Zinātniekiem ir grūti salīdzināt iepriekšējās anomālijas, kas notika tūkstošiem un pat miljoniem gadu ilgos periodos, ar straujajām izmaiņām mūsdienās. Taču Rotmans uzskata, ka sestā masu izmiršana varētu notikt tad, ja okeānos nonāks kritiski liels oglekļa daudzums - apmēram 310 gigatonnas. Viņš prognozē, ka tas varētu notikt ap 2100.gadu.
Zinātnieks norāda, ka šāda mēroga dabas katastrofa nenotiktu uzreiz, bet gan īstenotos desmitiem tūkstošu gadu laikā. Tomēr pēc nākamās gadsimtu mijas pasaule varētu nonākt «nezināmā teritorijā».
«Tas nenozīmē, ka katastrofa notiks nākamajā dienā,» raksta profesors Rotmans. «Tas nozīmē, ka, atstāts bez uzraudzības, ģeoķīmiskais cikls var nonākt līdz punktam, kad tas kļūst nestabils un neparedzams. Ģeoloģijas vēsturē šādas pazīmes ir saistītas ar masveida izmiršanu.»
Masveida izmiršanu izraisa lielas pārmaiņas dabā, kam dzīvnieku un augu sugas nespēj laikus piemēroties. Sugas, kas nepaspēj adaptēties, iznīkst.
Lielākā masveida izmiršana notika pirms apmēram 250 miljoniem gadu, kad bojā gāja 96% sugu.