Paaugstinātais ūdens līmenis, kas konstatēts vairākās Latvijas upēs, tostarp Kurzemē un Vidzemē, pagaidām nav radījis tuvumā esošajām pašvaldībām ievērojamu plūdu draudus, atzina aptaujāto pašvaldību pārstāvji.
Paaugstinātais ūdens līmenis Latvijas upēs pašvaldībām nav radījis lielu plūdu draudus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina «Global Forecast System» prognoze, turpmākajās dienās Latvijā palaikam turpināsies lietus, dažkārt gaidāms stiprs lietus, tādēļ jaunnedēļ pieaugs plūdu risks.
Bijušo, pašreizējo un gaidāmo nokrišņu dēļ augstākais ūdens līmenis upēs būs Kurzemē un Vidzemē, it īpaši Kurzemes rietumu daļā un Vidzemes dienvidrietumu daļā.
Ziemeļkurzemes upēs Užavā, Irbē un Rojā ūdens līmenis pakāpies augstāk nekā septembrī, arī citās upēs Kurzemē, kā arī Lielajā Juglā drīzumā tiks pārspēts septembra maksimums.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka stipro lietavu dēļ Ventspils novadā, caur kuru plūst Užavas upe, nepastāv tādu plūdu draudi, kādi septembrī tie bija Latgales pusē. Turklāt, ja upe pārplūst, tad teritorijās, kuras tiek appludinātas, pēc Mucenieka teiktā, ir tikai pļavas, bet to tuvumā nav dzīvojamo māju.
«Neviens nav zvanījis un informējis, ka būtu ārkārtas situācija. Ūdens līmenis šur tur ir cēlies, bet nav tā kā pavasaros, kad Ventas upe var iziet no krastiem. Pašlaik nav tāda situācija, kas varētu atstāt kaitējumu iedzīvotājiem. Vienīgi zemniekiem, kuriem pļavu teritorijās ir lauki. Tomēr pārsvarā visa raža tiem ir novākta,» norādīja Ventspils novada domes vadītājs.
Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa («Par Alsungas novada izaugsmi») aģentūrai LETA pastāstīja, ka arī Alsungas novadam, caur kuru plūst Užavas upe, pagaidām izteikti plūdu draudi nepastāv. Kaut arī Užavas upe ir izgājusi no krastiem, tā, pēc viņas teiktā, nav pārplūdusi tik tālu, lai appludinātu tuvumā esošos ceļus un radītu apdraudējumu apkārtējiem.
Vienlaikus viņa atzina, ka ūdens līmeņa paaugstināšanās varētu lauksaimniekiem kavēt darbus un tiem ir nācies pārdzīt lopus, kuri ierasti ganās upes tuvumā, uz sausākām vietām, tomēr Kalniņa neprognozē ievērojami lielu kaitējumu.
Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa (LZP) aģentūrai LETA sacīja, ka Rojas novadā, caur kuru plūst Rojas upe, arī nav novēroti plūdu riski. «Šobrīd nekāds risks nepastāv. Lietus brīžam līst, brīžam nelīst, bet viss ir kā ierasts. Plūdu riski nepastāv,» uzsvēra Kārkliņa.
Arī Mālpils novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Krieviņa aģentūrai LETA norādīja, ka Mālpils novadā, caur, kuru plūst Lielā Jugla, līdz šim nav saņemti signāli, kas liecinātu par iespējamiem plūdiem.
Kā ziņots, dažas upes jau izkāpušas no krastiem. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem ūdens līmenis daudzviet Kurzemē un Vidzemes dienvidrietumu pusē šonedēļ cēlies par vairāk nekā metru, lielākais kāpums reģistrēts Lielajā Juglā pie Zaķumuižas - 2,7 metri.
Ciklonam, kas atnesis svētdienas lietavas, jaunnedēļ pievienosies ciklons no Melnās jūras. Ceturtdien Latviju varētu sasniegt jauns Atlantijas ciklons. Atbilstoši pašreizējai «Global Forecast System» prognozei kopējais nokrišņu daudzums nākamajā nedēļā sasniegs 20-55 milimetrus.