Esi bagāts! Saskaiti dabas brīnumus!

Tomēr jau projekta sākumā atklājās, ka ne visi dabas teritoriju īpašnieki vēlas «tikt saskaitīti», baidoties no ierobežojumiem, kas varētu sekot. Dabas aizsardzības pārvaldē saka, ka ar dabas skaitīšanu, kā jau ar katru jaunu un nebijušu lietu, saistās dažādi mīti, bailes un nezināšana. Ir septiņi izplatīti mīti, kuriem ticot, cilvēki nelabprāt sadarbojas ar dabas ekspertiem. Šie aizspriedumi, lai gan ir klajas muļķības, traucē apzināt mūsu valsts dabas bagātības.

Atspēkojam mītus!

Mīts: «Dabas skaitīšana notiek, lai atrastu jaunas īpaši aizsargājas teritorijas un veidotu jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un mikroliegumus.»

Nē! Dabas skaitīšana, vienkārši sakot, ir Latvijas dabas inventarizācija, kas vajadzīga, lai apzinātu nozīmīgākās dzīvotnes (biotopus) un to izplatību. Latvijas daba ir mūsu nacionālā bagātība, tāpēc valstij un tās iedzīvotājiem kā gādīgiem saimniekiem ir jāpārzina, kas, cik daudz un kādā kvalitātē atrodas tās teritorijā.

Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt informāciju, nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu. Šis process palīdzēs apzināt trūkstošo informāciju un apkopot datus. Projekta mērķis nav noteikt saimnieciskās darbības aizliegumus. Precīzi, aktuāli un zinātniski iegūti dati par biotopu daudzumu un kvalitāti ļaus efektīvāk līdzsvarot dabas saglabāšanu un tautsaimniecības attīstību. Vienlaikus tas sniegs plašākas iespējas pārdomāti plānot teritoriju saimniecisko darbību un efektīvāk pārvaldīt ierobežotos dabas resursus.

Mīts: Biotops ir kāds konkrēts aizsargājams augs vai dzīvnieks.

Un atkal nē! Biotopi ir viendabīgas teritorijas, kuras apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas, piemēram, zālāji, meži, purvi, jūras piekraste. Šī projekta ietvaros tiek apzināti tikai īpaši vērtīgie biotopi. Piemēram, upju straujtece ar akmeņainu un oļainu gultni ir biotops, tāpat kā sausa, ziediem bagāta pļava.

Mīts: Dabas skaitīšanas rezultātā manā īpašumā var izveidot biotopu.

Biotops ir dabisku pazīmju noteikta teritorija, kas netiek nedz veidota, nedz likvidēta. Ja šo dabisko pazīmju saglabāšanai nepieciešamas kādi saimnieciskās darbības ierobežojumi, tad tie var tikt noteikti, tikai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai mikrolieguma izveidošanu. Runājot par īpaši aizsargājamiem biotopiem (reti sastopami, pamazām izzūd vai ir apdraudēti), jāatzīmē, ka to esamība noteiktā teritorijā nenozīmē automātisku ierobežojumu noteikšanu. Ir biotopi, piemēram, bioloģiski vērtīgi zālāji, kuru pastāvēšanai ir nepieciešama cilvēka saimnieciskā darbība – zālāja pļaušana un siena novākšana vai zālāja noganīšana.

Mīts: Biotopu esamība manā īpašumā nozīmē ierobežojumus.

Nē! Īpaši aizsargājama biotopa atrašana noteiktā teritorijā nenozīmē automātisku ierobežojumu noteikšanu. Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt informāciju, nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu.

Lai gan termins «īpaši aizsargājams» daudziem asociējas ar saimnieciskās darbības aizliegumu vai ierobežojumu, tomēr praksē šādu biotopu aizsargā vien tad, ja tam ir izveidots mikroliegums, vai tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Mikroliegumi ir teritorijas, kas tiek īpaši noteiktas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību. Jāņem vērā, ka vislielākā iespējamība atrast dabas vērtības ir teritorijās, kurām jau ir noteikts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss vai kādi citi ierobežojumi intensīvai saimnieciskajai darbībai (piem., aizsargjoslas, «zaļās zonas» pašvaldību teritoriju plānojumos, izteikts reljefs u.c.).

Mīts: Manā rapšu laukā konstatēs biotopu un vairs nevarēšu saimniekot!

Biotopu apsekošanu neveic intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs, apdzīvotās vietās, teritorijās, kurās pēdējo 3 gadu laikā jau ir veikti izpētes darbi un izsniegti saskaņojumi un atļaujas dažādu darbību veikšanai - karjeri, kūdras ieguves platības u.c. Neviens eksperts lauksaimniecības zemēs dabas vērtības nenāks meklēt.

Mīts: Ja saņem vēstuli, tas nozīmē, ka līdz atnāk eksperts savā īpašumā neko vairs nevaru darīt.

Dabas aizsardzības pārvaldes sūtītā vēstule par dabas skaitīšanu ir informatīva un neuzliek īpašniekam nekādus papildu pienākumus, īpašnieks var turpināt saimniekot kā iecerējis saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Arī zālāju īpašnieki drīkst pļaut zāli, jo, ja eksperts ieradīsies brīdī, kad zālāji nopļauts, viņš atgriezīsies vismaz pēc divām nedēļām, kad būs ataudzis atāls.

Mīts: Dabas skaitīšanu īsteno, lai uzliktu sodus zemes īpašniekiem par savu īpašumu neatbilstošu saimniekošanu.

Nē! Veicot dabas skaitīšanu eksperti nevērtē zemes īpašnieku saimniekošanu.