Izaudzināt izcilu suni – grūti, bet aizraujoši .

Ar labiem panākumiem izstādē startēja arī Liepājas suņi. Kaut arī lielākā daļa – kucēnu klasē, taču apmēram puse no visiem izstādes dalībniekiem bija tieši kucēni. Izstādes galvenais tiesnesis bija Pasaules vācu aitu suņu federācijas viceprezidents Ēriks Oršlers no Vācijas, kā atzīst zinātāji – viens no retajiem speciālistiem, kura spriedumiem pilnībā var uzticēties. Šī arī bija pirmā šīs šķirnes tik augsta līmeņa starptautiskās klases eksperta viesošanās Latvijā. Nesen notikusī izstāde arī bija galvenais iemesls, kāpēc "Kurzemes Vārds" ciemojās pie liepājnieces Sanitas Gorickas Pīļu ielā. Jo tieši viņas audzēkne – Odri No Bārtas Krasta – izstādē nodemonstrēja vislabāko fizisko sagatavotību un ieguva augstāko novērtējumu svarīgākajā – Darba – klasē. Saimniecei vislielāko gandarījumu esot sagādājis tas, ka Odri, pašmāju ražojumam, kā saka viņas saimniece, izdevies pārspēt pagājušā gada uzvarētāju – no Vācijas ievestu, tātad importa kucīti. Arī suņu grupā uzvarējis vietējais ražojums. Tas ir augsts Latvijas suņu audzētāju novērtējums – skaidro Sanita Goricka. Oficiāli reģistrēta audzētava Sanita Goricka ir dzimusi, augusi un skolojusies Liepājā, beigusi Pedagoģijas akadēmiju un tagad strādā 14.bērnudārzā par audzinātāju. Suņi allaž bijuši viņas mājā – sākumā sētas kranči, bet 1986.gadā, kad Sanitai palika 11 gadi, viņa tika pie pirmā īstā suņa. Diemžēl pēc četriem mēnešiem tas salima un nomira. Nākamo suni Sanita iegādājās pēc trim gadiem, un to jau viņa pati bija nopelnījusi. Izskoloja, izdresēja un sāka braukāt pa izstādēm. 1993.gadā Sanita iegādājās no Vācijas atvestu vācu aitu sugas kucīti, pēc gada no Ogres atveda vēl vienu. Tas jau bija vācu aitu suņu jeb vilku, kā tos dēvē Latvijā, modernais tips – rudāks, nespeciālistu skatījumā arī ar drusciņ tādu kā kumpu muguru un nolaistu dibenu. Šādi suns izskatās tāpēc, ka vācu aitu suņi ir vienīgā suņu šķirne, kas apzināti veidota atbilstoši noteiktām proporcijām. Tāpat kā zirgi. Veidojot šķirni, prasības bija ļoti augstas, pati galvenā – laba veselība, stipri nervi, darbaspējas, labs izskats. Šodien vācu aitu suns atbilst visām šīm prasībām. Sanita uzskata, ka viņas audzētavas pamats ir Odri mamma, kas speciāli tika vesta uz Vāciju pārot. Odri tēvs ir pasaules čempions. Starp citu, suņa izcelsmei ir tik liela nozīme, ka, lai gūtu pilnīgu pārliecību, ka tas ir tieši to un ne citu vecāku pēcnācējs, tiek veikta DNS analīze, līdzīgi kā tad, ja jānosaka bērna paternitāte. Odri papīri ir pilnīgā kārtībā. Kucīte ir trīsarpus gadus veca, sapārota ar desmito labāko savas šķirnes pārstāvi pasaulē – Orbit von Tronje (dzīvo Vācijā), un radījusi septiņus pēcnācējus, kuri šobrīd ir divarpus mēnešus veci. Četri no tiem jau atraduši saimniekus gan tepat, Latvijā, gan Igaunijā, Krievijā un pat Itālijā. Sanitas Gorickas vācu aitu suņu audzētava, kurai dots nosaukums "No Bārtas krasta", oficiāli reģistrēta 1999.gadā vispirms Latvijas, pēc tam arī starptautiskajā Kinoloģijas federācijā. Sākotnējo audzētavas nosaukumu "Sudraba vilnis" nācies nomainīt, jo starptautiskajā federācijā viena audzētava ar šādu nosaukumu jau bijusi reģistrēta. Šobrīd "No Bārtas krasta" ir vienīgā stacionārā vācu aitu suņu audzētava Kurzemē. Tā atrodas ezermalā, Pīļu ielā, Goricku iegādātajā īpašumā. Lai arī audzētavā nav desmitiem suņu, tā sauktajos voljēros – ar drāšu sietu norobežotos palielos suņu būros ar nelielu laukumiņu priekšā, tomēr mitinās trīs pieaugušie Sanitas vilki un vairāki kucēni, arī viens saimnieku prombūtnes laikā pieņemts suns. Par laimi kaimiņu attieksme esot ļoti labvēlīga. Arī man nepatīk, ja suņi rej, saka Sanita, tāpēc cenšamies, lai mūsējie neuzvestos pārāk skaļi. Vienu suni var turēt mājā, un arī pie Gorickiem viens no suņiem parasti dzīvo pa māju. Pārējie atrodas voljērā. Vilks kalpo cilvēkam, tā ir pamatideja, skaidro Sanita, tāpēc es radinu suņus pie sabiedrības, ņemu līdzi uz pilsētu. Viņai nepatīk, ka sunim jāliek uzpurnis, jo par savējiem Sanita varot likt galvu ķīlā. Diemžēl cilvēku nezināšana un bezatbildība, dzīvniekus pārojot, ar ko pagadās, ir ļāvusi savairoties arī suņiem ar sliktu nervu sistēmu. Labs palīgs Sanitai ir viņas vīrs Sergejs, kurš kādreiz esot skatījies visai skeptiski uz nākamās sievas aizraušanos. Tagad tā vietā, lai remontētu māju, viņš ceļ mājas suņiem un gatavs nobraukt ar mašīnu vairāk nekā tūkstots kilometrus, lai aizvestu suni uz izstādi Maskavā! – smejas Sanita. Ar suni jāstrādā visu laiku Apmēram pirms diviem gadiem Odri sāka piedalīties izstādēs un kopš tā laika vienmēr bijusi tabulas augšgalā – ne bez lepnuma stāsta Sanita. Ar katru reizi rezultāti kļuva arvien labāki. Tāpēc, ka es ļoti daudz ar suni strādāju, saka Sanita. Nepietiek ar vienu līdz divus mēnešus ilgu apmācības kursu, ar suni jāstrādā visu viņa suņa mūžu, uzskata Sanita. Pastāvīgi uzmanība jāveltī arī suņa fiziskajai sagatavotībai. 2001.gadā Goricki nolēmuši aizbraukt ar Odri uz pasaules čempionātu Diseldorfā, Vācijā. Pavisam izstādē piedalījās pusotrs tūkstotis vācu aitu suņu. Jaunsuņu klasē (tolaik Odri vecums atbilda šai kategorijai) 258 kandidātu konkurencē Odri ieguva 134.vietu. Tas varbūt neizklausās pēc sevišķi liela panākuma, taču jāņem vērā, ka arī suņu čempionātos ir sava politika, un pirmajā simtniekā Vācijā iekļūst tikai tie suņi, kas nāk no Vācijas vai kam saimnieki ir vācieši. Nozīmīgāks par izcīnīto vietu ir novērtējums, un Odri ieguva augstāko novērtējumu – ļoti labi. Atzīmi teicami var saņem tikai suņi, kas vecāki par diviem gadiem – pamatojums, vācu aitu sugas suņi attīstās lēni. Tikpat nopietnas pārbaudes jāiztur, lai iegūtu tiesības suni pārot (tā sauktā vaislas atlase, tikai un vienīgi vācu ekspertu uzraudzībā). Faktiski šīs tiesības ir jāizcīna, saka Sanita, un, ja tādas ir iegūtas, tā jau ir uzvara pati par sevi. Starp citu, visstingrākās prasības ir tieši pret šo šķirni – lai izvairītos no neatbilstības standartam un pēcnācējiem ar vāju nervu sistēmu. Ņemot visu iepriekš sacīto vērā, saka Sanita, specializētajās izstādēs nejaušu uzvaru nevar būt. Pēc pasaules čempionāta Odri nākamos laurus plūca Krievijas vācu aitu suņu savienības kausa izcīņā Maskavā. Tiesnesis, viens no labākajiem vācu aitu suņu ekspertiem pasaulē, Odri piešķīra Atlases klases titulu, tas nozīmē, ka viņa iekļuva labāko no labākajiem skaitā, un tādi ir tikai izstādes pirmie divi līdz četri suņi. Šis tituls sunim paliek uz mūžu. Tas bija mana darba, mana ieguldījuma novērtējums, saka Sanita. Maijā Sanita ar savām audzēknēm dosies uz Igauniju, kur notiks jau desmitā šīs valsts starptautiskā vācu aitu suņu specializētā izstāde.