Čabim patīk būt zaglīgam (3)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Daukstu pagasta “Priedīšos” kā pilntiesīgu Lūšu ģimenes locekli sevi pieteicis žagatēns, ko saimnieki nosaukuši par Čabi. “Jau vairākus gadus netālu no mājas perēkli taisa žagata. Vienreiz tas tiek būvēts tūjā, otrreiz - jasmīnu krūmā, bet šajā pavasarī putns četrus mazuļus izperēja tuvējā ceriņu krūmā.

Vienu atradām izgrūstu no ligzdas, ielikām atpakaļ, bet žagata to atkal izgrūda. Kad vēlāk žagatēnus salīdzinājām, izrādījās, ka izgrūstais bija augumā vismazākais un vārgākais. Pat lielās spārnu spalvas viņam izauga tikai augustā. Sapratām, ka mums atstumtajam ir jāpalīdz. Ienesām putnu mājās un trīs dienas barojām, kamēr žagatēns sāka ēst pats. Trīs mēnešus viņš ēda tikai vārītu olu, tagad viņam garšo viss,” stāsta Mudīte Lūse.

Viņa ievērojusi, ka Čabis ļoti iecienījis “Nescafe”. Tiklīdz saimnieks to sagatavojis sev, arī Čabis jau rosās uz galda. Putna ēdienkartē neiztrūkstošs ir arī kefīrs, cepumi, vārīti kartupeļi, maize, kūkas un daudz kas cits. Īpašu sajūsmu Čabim sagādā karotīšu izvilkšana no krūzītēm.

Pārtikas krātuvi ierīko gultā

Ja visu nav iespējams apēst, ēdiena pārpalikumu iespējams paslēpt, piemēram, saimnieku gultā, ko Čabis izraudzījis par pārtikas krātuvi. “Bieži vien brīnāmies, kā žagata to dabū gatavu, jo, piemēram, olu čaumalas, kartupeļu mizas, maizes garozas, cigaretes atrodam pašā gultas vidū zem segas. Kā viņš tur ielien? Ja ikdienas steigā no virtuves galda kaut ko neesam nolikuši, bet vēlāk uz galda to vairs neatrodam, dodamies pārmeklēt gultu. Netiek taupīti arī sunim domātie kauli, kas dažkārt atrodas visos virtuves stūros,” smejas Mudīte. Viņa stāsta, ka Čabi ļoti interesējot arī dažāda tehnika, jo tā saistās ar dažādām sīkām skrūvēm, uzgriežņiem un tamlīdzīgām lietām, ko iespējams paķert knābī un aiznest uz viņam vien zināmu vietu. Vēl šodien saimnieks neesot spējis atrast uzgriežņu atslēgas, tā, lai saimniece nevarētu atrast, noslēpts arī viņas rokas pulkstenis. “Zaglēns ir un paliek zaglēns, ko tam padarīt, tomēr Čabis mums visiem ir ļoti mīļš,” atzīst Mudīte.

Nesaprot, kāpēc suņi nelido

Pirmo reizi, kad Čabis iemācījies lidot, saimnieki tam atļāvuši izlidot pagalmā, cerot, ka žagatas viņu pieņems, bet tās viņu pamatīgi piekāvušas, tomēr tagad Čabim esot draudzene. Saimnieki klusībā cer, ka tā viņu neaizvilinās prom. Septembrī, kad sākušas dzeltēt koku lapas, Čabis izdomājis, ka jāaizlido apskatīt mežu, un kā īsts bēglis nepārradies mājās. Vakarā Juris, ņemot talkā kabatas bateriju, gājis Čabi meklēt, izsaucies putnu, tomēr bez rezultātiem, lai gan žagata labi ielāgojusi savu vārdu. Mājās Čabis atgriezies no rīta, būdams nosalis.

“Čabim par laimi mums mājās nav kaķa, tikai suns Bacis. Tas Čabim ir liels draugs. Reizēm ir tā, ka tad, kad abi ir pagalmā, Čabis lidinās zemu sunim pa priekšu, it kā aicinādams Baci lidot līdzi, nesaprazdams, kāpēc arī suns nepaceļas spārnos. Visa žagatas būtība sauc: “Nu, lidojam, nu, lidojam!” Tā viņi abi “lido” uz pastkastīti ceļa galā un citām vietām,” stāsta Mudīte. Viņa atceras gadījumu, kad visa ģimene aizbraukusi uz Gulbeni un mājās atgriezusies tikai pusdienlaikā. Čabis, izmantodams gadījumu un to, ka sunim aizliegts iet uz kaimiņmāju, lepni devies iepazīties ar tuvējiem kaimiņiem. Labi, ka kaimiņi negaidīto viesi jau pazinuši.

“Kaimiņiene stāstīja, ka tīrumā tobrīd vākusi bietes, negaidot žagatēns nometies viņai uz pleca, tad uz galvas un sācis to knābāt. Likām pārdrošniekam saprast, kur ir viņa mājas, bet putns, arī pieradināts, ir un paliek putns,” secina Mudīte.

Sliekas slēpj otra kažokā

Virtuvē Čabim ierīkota speciāla lakta, kur pārlaist nakti un nosnausties dienā. Sākumā saimnieks putnu uz tās uzcēlis, bet tagad palīdzība vairs nav vajadzīga, jo Čabis labi orientējas arī tumšā virtuvē. Vakaros, kad saimnieki saiet istabā skatīties televīzijas pārraides, bet žagatēnam virtuvē kļūst garlaicīgi, tas kā pieklājīgs viesis ar knābi klauvē pie istabas durvīm. Tiekot istabā, Čabis nekavējoties uzsāk telpas pārlūkošanu, puķu podu un saimnieku matu pārbaudi.

“Suns Bacis uz žagatu tomēr ir greizsirdīgs,” smejas Mudīte. “Dzīvnieks saprot, ka tagad vairs nav vienīgais noteicējs virtuvē un pagalmā, ka arī Čabis ir jārespektē. Gods, kam gods, Bacis ir pacietīgs.”

Rudenī, kad Mudīte tīrumā lasījusi kartupeļus, Čabis, pastaigādamies pa vagu, ievērojis sliekas un putna prātā izdomājis, ka pats jau nu tās nelasīs. Tā nu Mudītei nekas cits neatlicis, kā pašai līdz ar kartupeļiem lasīt arī sliekas un tad tās pa vienai padot uz galvas tupošajam Čabim. Kad guza bijusi pilna, arī tad nerimusies žagatēna kāre pēc sliekām, tāpēc viņš tās satvēris knābī un devies uz tīruma malā gulošā suņa pusi, lai tārpu paslēptu viņa biezajā kažokā: ja esi īsts draugs, tad sargā. Suņa kažoku Čabis atzinis par noderīgu arī dažādu sīku priekšmetu slēpšanai.

Baudu sagādā mazgāšanās

Čabim ļoti patīk mazgāties. Tiklīdz putnam šķiet, ka spalvas ir netīras, tas tūlīt rauga pēc saimnieces un virtuves lielās bļodas, kurā jābūt remdenam ūdenim. “Mazgāšanās procedūra ir ārkārtīgi rūpīga, gara un no malas vērotājiem interesanta. Vispirms tiek mazgāti spārni, tos ūdenī visvisādi izplešot un sakļaujot, tiem seko aste, pavēdere. Kad Čabis no pārliekā spalvu mitruma tik tikko spēj noturēties kājās, viņš lien no bļodas ārā, kā suns noskurinās un meklē siltumu,” stāsta Mudīte. Arī uguns Čabi nebiedē. Kad pirmajā adventē saimniece iedegusi sveci, Čabis to nemitīgi nopūtis, mēģinot izraut arī sveces dakti. Rudenī, kad vāktas un dedzinātas koku lapas, žagatēnam tā bijusi īsta izklaide, viņš staigājis apkārt degošajai kaudzei, mēģinot no tās izraut kādu lapu.

“Mēs mācāmies no putna, viņš - no mums. Uzskatām, ka žagata ir ļoti gudrs putns, jo tad, kad izdarītas kārtējās blēņas, viņš pielabinās, sēžot man uz pleca, jo es viņu žēloju,” saka Mudīte.

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu