Pēdējās dienās pie Mangaļsalas mola novēroti aptuveni 100 pelēkie roņi un viņu mazuļi. Kā sarunā ar TVNET norāda zoologs Valdis Pilāts, tik liels skaits šīs sugas dzīvnieku tik tuvu Rīgas piekrastei, pavisam iespējams, redzams pirmoreiz.
Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Valdis Pilāts, kurš ilgus gadus specializējies roņu pētīšanā, atzīst – tik daudz roņu Rīgas tuvumā redz pirmoreiz. Iemesls jūras dzīvnieku nokļūšanai līdz Daugavas grīvai ir ziemeļvēja brāzmas, kas atpūtušas milzīgos ledus gabalus pie paša Mangaļsalas mola.
Zoologs atceras, ka deviņdesmito gadu beigās ledus tika piedzīts tuvu Kolkas ragam, bet pagājušoziem pētnieks novēroja 20-30 roņus aptuveni desmit kilometru attālumā no Daugavas grīvas.
«Roņi te ir samērā bieži, bet jautājums, vai viņus ierauga. Tas notiek tikai tad, kad viņi piedzīti pie paša krasta. Tālāk jūrā mēs vienkārši viņus neredzam.»
Marts un aprīlis ir pelēko roņu vairošanās laiks, un šīs sugas mātītes izvēlas laist mazuļus pasaulē uz jūrā dreifējošiem lieliem ledus gabaliem, laukiem. «Tas liecina, ka ikreiz ronēnu dzimšanas vieta būs cita,» norāda zoologs. Vairošanās laiku viņš skaidro kā galveno iemeslu, kāpēc Rīgas piekrastē pašreiz novērojams tik daudz roņu.
Visā Baltijas jūrā mitinās aptuveni 15 000 pelēko roņu, kas arī ir izplatītākā suga šajā reģionā. «Senāk visbiežāk sastopamais bija pogainais ronis, taču šī suga ir cietusi gan no Baltijas jūras piesārņojuma, gan siltajām ziemām. Pogainajiem roņiem, lai vairotos, vajag piekrastes stabilo ledu.»
Jautāts, kā, redzot krastā izskalotu roni, būtu jāizturas cilvēkam, Pilāts norāda, ka jāskatās pēc situācijas: «Ja nekas šos ronēnus neapdraud, piemēram, klaiņojoši suņi, tad labāk ir atstāt viņu tur, kur viņš ir.» Pilnīgi veselu un laba barojuma roņi noteikti nevajadzētu aiztikt, jo visticamāk, viņa māte barojas jūrā un drīz būs atpakaļ.
Savukārt ievainots vai novārdzis ronis bez cilvēka palīdzības var aiziet bojā, tad būtu ieteicams sazināties ar Valsts vides dienestu vai zoodārzu.
Skatīt pievienoto video!
