Sestdien, 19.aprīlī plkst.12.00 pie Rīgas cirka notiks protests pret dzīvnieku izmantošanu cirkā. Protestu sadarbībā ar citām dzīvnieku aizsardzības biedrībām rīko organizācija «Dzīvnieku brīvība», tādējādi reaģējot uz Rīgas cirka atteikumu pārtraukt sadarbību ar bēdīgi slaveno ziloņu dresētāju Larsu Holšeru, kurš iepriekš ticis pieķerts nežēlīgi izturoties pret saviem dzīvniekiem.
Rīgas cirkā šobrīd uzstājas ziloņu dresētājs Larss Holšers, kurš 2009.gadā Lielbritānijā tika pieķerts cietsirdīgi izturoties pret saviem ziloņiem. Larsa un viņa palīga rīcība tika dokumentēta apjomīgā video ierakstā, kura analīzi veica pieci kvalificēti veterinārārsti un ziloņu speciālisti, nonākot pie visdrūmākajiem secinājumiem par šo dzīvnieku veselības stāvokli un dzīves apstākļiem.
Neskatoties uz labi pamatotajiem pierādījumiem, Rīgas cirka vadība nesaskata Larsa Holšera rīcībā nekā nosodāma un negrasās mainīt savu programmu. Izrādes ar Larsa Holšera un ziloņu piedalīšanos plānots turpināt līdz 11. maijam.
Rīgā Larss Holšers uzstājas ar pseidonīmu Larss Soleva, savukārt ziloņu Sonjas un Vana Manas vārdus ir nomainījis uz Sabu un Burmu, kā arī norādījis dzīvniekiem daudz mazāku vecumu nekā tas ir patiesībā. Rīgas cirkā ziloņi laiku starp izrādēm pavada telpā, kurā viņu pārvietošanās iespējas ir ļoti ierobežotas - vietas pietiek, lai apgrieztos un spertu dažus soļus uz priekšu un atpakaļ. Holšera dresētie dzīvnieki cieš arī no vairākām hroniskām veselības problēmām. Zilonene Sonja ir gandrīz akla, bet Vana Manai – daļēji paralizēts snuķis un viņa pārvietojas ļoti stīvi.
Pēc organizācijas «Dzīvnieku brīvība» lūguma Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir veicis pārbaudi Rīgas cirkā, bet nekādus labturības pārkāpumus nav konstatējis. «Tas nav nekas pārsteidzošs, ka PVD neatklāj nekādus pārkāpumus, jo Latvijas likumdošanā labturības prasības atrakciju dzīvniekiem ir noteiktas ļoti vispārīgi.» PVD pārbaudes rezultātus komentē biedrības «Dzīvnieku brīvība» pārstāvis Sandris Ādminis. «Ja, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem ir norādīta vismaz minimālā sprosta platība, tad attiecībā uz atrakciju dzīvniekiem, kas tiek izmantoti cirkā, noteikumi neparedz minimālo dzīvnieka novietnes platību, bet gan tikai prasa nodrošināt «sugai atbilstošu kustības brīvību«. Ko tieši uzskatīt par «sugai atbilstošu kustību brīvību» ir katra PVD inspektora izpratnes un interpretācijas jautājums.»
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas visā pasaulē norāda uz dzīvnieku cirku problemātiskajiem aspektiem. Dzīvnieki tiek turēti šauros krātiņos vai pieķēdēti, bez iespējām paust savu dabisko uzvedību. Izrāžu sezonā, kad dzīvniekus transportē lielos attālumos, viņi spiesti dzīvot šauros furgonos. Apkārtējās vides stimulu trūkuma dēļ dzīvnieki cieš no psihiskām saslimšanām, kas nereti izpaužas stereotipiskā uzvedībā, dzīvniekam veicot bezjēdzīgas, atkārtojošās kustības, piemēram, monotona šūpošanās no vienas puses uz otru, kas konstatēta arī Holšera ziloņiem. Lai panāktu, ka dzīvnieki izpilda sugai neraksturīgas darbības, nereti tiek pielietota vardarbīga dresūra, kuras laikā viņi tiek sisti vai atstāti bez pārtikas.
Pēdējās desmitgades laikā ētisku apsvērumu dēļ daudzviet pasaulē ir pieņemti lēmumi pārtraukt dzīvnieku izmantošanu cirkā. Nacionāla līmeņa aizliegumi dzīvnieku cirkam pieņemti Grieķijā, Kiprā, Bosnijā un Hercegovinā, Bolīvijā, Kostarikā, Kolumbijā un Ķīnā, bet diskusijas par šo tēmu notiek arī vairāku citu valstu parlamentos. Savukārt Lielbritānijā, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Nīderlandē, Bulgārijā, Slovēnijā, Indijā, Singapūrā, Panamā u.c. netiek pieļauta savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā. Pateicoties augošam sabiedrības pieprasījumam aizvien vairāk pasaules klases ceļojošo cirku izvēlas atteikties no izrādēm ar dzīvnieku iesaistīšanu.
