Cūku audzētājiem, kuri Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ ārkārtas zonā būs spiesti likvidēt saimniecībā turētos dzīvniekus, varētu tikt izmaksāts arī īpašs atbalsts jeb kompensācija par pārorientēšanos uz citu dzīvnieku audzēšanu, šodien Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā videokonferencē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Atbildot uz Valkas pašvaldības vadītāja Venta Armanda Kraukļa jautājumu, par kādiem līdzekļiem cūku audzētājiem pirkt citus lopus un vai nav plānots izstrādāt īpašu atbalsta programmu, Dūklavs atbildēja apstiprinoši.
«Skaidrs, ka Lauku atbalsta dienestam nav tādas naudas, lai maksātu kompensācijas par pārorientēšanos no cūkām uz citiem mājlopiem. Protams, ka par mājas cūkām izmaksāto kompensāciju 10 aitas nopirkt nevarēs, tādēļ tuvākajā laikā domāsim, ko darīt,» sacīja Dūklavs.
Arī valstij naudas nepietiek, varētu prasīt ES
Viņš arī atzina, ka ar valsts līdzekļiem šim atbalsta veidam nebūšot līdzēts, tāpēc tiks apsvērta doma piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.
«Par šo tiešām spriedīsim vistuvākajā laikā, jo visi saprot, ka situācija ir ļoti sarežģīta un dažām saimniecībām pat traģiska,» sacīja ministrs.
Situācija arvien kritiskāka
Kā ziņots, tā kā situācija ar ĀCM izplatību kļūst arvien kritiskāka, saskaņā ar iepriekš valdībā apstiprināto pasākumu plānu šonedēļ tiks sākta mājas cūku masveida izkaušana ĀCM ārkārtas zonā, šodien Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā videokonferencē atzina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.
«Ne tikai Latgalē, bet arī Vidzemē ir aizdomas par jauniem uzliesmojumiem, tādēļ sāksim cūku nokaušanu saimniecībās. Tas izskatīsies tā, ka inspektori vienosies ar īpašnieku par kaušanas laiku, pārbaudīs cūku veselības stāvokli. Ja cūka būs vesela, tās gaļu pēc nokaušanas varēs lietot uzturā. Saimnieks saņems kompensāciju, parakstot vienošanos, ka gadu cūkas šajā saimniecībā neturēs. Par vaislas cūku kompensācija būs 115 eiro, par nobarojamo cūku - 65 eiro, par piena sivēniem 25 eiro. Tas ir vienīgais veids, kā apturēt slimību,» sacīja Balodis.
Viņš arī sacīja, ka
cūku īpašniekiem racionālāk būtu mainīt saimniecības profilu un ar cūku audzēšanu vairs nenodarboties.
«Neievērojot ļoti stingru biodrošību, agri vai vēlu ĀCM atkal būs klāt. Tāpēc labāk pāriet uz aitu, trušu, vistu vai govju turēšanu,» sacīja PVD vadītājs.
Kā ziņots, pagājušajā gadā Latvijā turēti vairāk nekā 350 000 cūku, savukārt Latgalē, kur noteikta ĀCM ārkārtas zona, tiek turēti apmēram 40 000 cūku.
Latvijā ĀCM līdz šim konstatēts 30 mežacūkām un 28 mājas cūkām 14 piemājas saimniecībās, savukārt iznīcinātas 198 mājas cūkas.
Izņēmums - saimniecības ar augstākā līmeņa biodrošību
Tikmēr Dūklavs šodien paziņojis, ka Latvijas teritorijā, kur noteikts ārkārtas stāvoklis, tiks rosināts izkaut aptuveni 40 000 mājas cūku, jo ir jānodrošina, lai slimība neizplatītos tālāk Latvijā, kā arī citās valstīs. Vienīgais izņēmums - cūkas neizkaus saimniecībās, kurās ir nodrošināta augstākā līmeņa biodrošība. Par katru nogalināto, bet iepriekš reģistrēto cūku saimniecības saņems kompensāciju.
ĀCM Latvijā tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.
Pēc nedēļas, slimībai izplatoties, Saeima izsludināja ārkārtas situāciju, kas no 2.jūlija līdz 1.oktobrim noteikta Aglonas, Krāslavas, Dagdas, Zilupes un Ciblas novadā, Daugavpils novada Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Laucesas, Maļinovas, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Tabores, Vecsalienas un Višķu pagastā, Rēzeknes novada Kaunatas, Mākoņkalna un Pušas pagastā un Ludzas novada Brigu, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas un Rundēnu pagastā.
Pēc ĀCM gadījuma konstatēšanas Valkas novadā ārkārtas situācijas zona 22.jūlijā izsludināta arī Rēzeknes, Ludzas, Alojas, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Valkas, Burtnieku, Kocēnu, Beverīnas, Strenču, Priekuļu, Raunas, Smiltenes, Apes, Alūksnes, Viļakas, Balvu, Rugāju, Baltinavas, Kārsavas, Preiļu un Riebiņu novadā.