Kažokzvēru audzētavās saduras humānisms ar biznesu. Vieni būros redz ciešanas, otri iespēju pelnīt, nodrošinot darbavietas un maksājot nodokļus. Dzīvnieku aizstāvji pieprasa šīs nozares pilnīgu aizliegšanu.
Atkal atklātībā nonāk video par kažokzvēru mocībām audzētavās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dzīvnieku aizstāvji pārkāpumus fiksē jau otro reizi divu gadu laikā
Viņuprāt, kontrolējošie dienesti slikti dara savu darbu
Pirmais mērķis ir panākt, lai audzētāji ievēro likumus un nepieļauj dzīvnieku ciešanas. Te gan jāsaka, ka slimo un savainoto dzīvnieku skaits audzētavās ir niecīgs. Taču šīs nozares regulējumā nav paredzētas nekādas atlaides. Mocībām nedrīkst pakļaut nevienu pašu dzīvnieku.
Latvijā ir divpadsmit audzētavas ar simtiem tūkstošu dzīvnieku,
taču atbildīgie dienesti nav konstatējuši nevienu gadījumu, kad kažokzvēri būtu savainoti vai slimi un nebūtu saņēmuši pienācīgu aprūpi. Toties dzīvnieku aizstāvji pārkāpumus fiksē jau otrreiz divu gadu laikā. Viņuprāt, situācija neuzlabojas.
Videomateriālos redzams, kā piecās dažādās zvēraudzētavās slepus iekļuvušie dzīvnieku tiesību aizstāvji filmē savainotos kažokzvērus. GPS monitors norāda vietu, pievienotā avīze liecina par datumu, kad tas filmēts. Ar mērlenti tiek parādīts, ka krātiņi neatbilst standarta izmēriem. Vairākiem dzīvniekiem ir redzamas aizpūžņojušas un izpuvušas acis, iekaisušas plēstas brūces.
AIVARS ANDERSONS, biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvis: - Pirmajā reizē, kad sabiedrības redzeslokā nonāca šādi materiāli, nekādi pārkāpumi netika konstatēti un
PVD solīja pastiprināt uzmanību nozarei,
bet ar visu šo pastiprināto uzmanību atkal ir nākuši gaismā šādi paši materiāli, kas liek aizdomāties, vai vispār šīs PVD pārbaudes spēj būt efektīvas. Mūsuprāt, tas, ka PVD savā pastāvēšanas vēsturē nekad nav konstatējis pārkāpumus, vien jau liecina par to, ka šīs industrijas uzraudzība ir apgrūtināta. Faktiski PVD ar savu rīcību drīzāk industrijas nelikumības piesedz, nekā tās uzrauga. Līdz ar to mūsuprāt PVD ir pievīlis sabiedrības uzticību, kas ir ieinteresēta, lai dzīvnieki dzīvo labos apstākļos, kā minimums, ja vispār atbalsta zvēraudzēšanu.
Pārtikas un veterinārais dienests ir vienīgā organizācija, kas var iekļūt zvēraudzētavās un pārliecināties par dzīvnieku stāvokli. Sabiedriskajām organizācijām tas ir liegts. Pēc pirmajām dzīvnieku aizstāvju aktivitātēm reaģēja arī zvēraudzētāji, trīs reizes rīkojot atvērto durvju dienas, taču
ikdienā neviens pie kažokzvēriem netiek laists, jo ieviesta karantīna.
Par to pārliecinājās arī Nekā personīga. Uzņēmuma vadītājs Kristaps Kubliņš vēlāk skaidro, ka patlaban notiek dzīvnieku atlasīšana un kaušana, kad īpaši jāsargās no slimību ievazāšanas, bet pēc šā procesa viņš ir gatavs izrādīt audzētavu.
KRISTAPS KUBLIŅŠ, zvēraudzētavas Onikss AB vadītājs: - Es varu likt roku uz sirds, jo zinu, ka daru visu korekti un viss ir kārtībā, jo galu galā tas ir mans bizness un, ja es pret zvēriem izturēšos slikti un viņi dzīvos sliktos apstākļos, man jau galaprodukcija arī nebūs nekāda, tas ir likumsakarīgi.
- Viņiem vienīgi pārmetums ir tāds, ka viņi saka, ka dzīvnieks ir savainots, viņš jums īsti nav vajadzīgs vairāk, nav noderīgs...
KUBLIŅŠ: - Nē. Viennozīmīgi es to par savu fermu varu pateikt un citu kolēģu vārdā varu runāt tā, ka par katru dzīvnieku tiek skatīts un viņš tiek ārstēts, un ir speciālas karantīnas zonas un šedi, kur viņi tiek novietoti, ja sakožas, jo
jāsaprot ir viens – ūdele ir plēsīgs dzīvnieks.
Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa uzskata, ka nozares uzņēmumiem nevar pārmest necaurspīdīgumu, jo viņus kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests, Ieņēmumu dienests, testēšanu veic pati asociācija, arī Kopenhāgenas un Helsinku kažokādu biržu pārstāvji, kas ir atbildīgi savu klientu priekšā par dzīvnieku labturību. Turklāt no nākamā gada asociācijas biedri gatavojas uzņemties vēl papildu saistības.
SANDRA VILCIŅA, Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) valdes locekle: - Agrāk vai vēlāk tā būs nepieciešamība, jo kažokzvēru audzēšanas galaprodukta patērētājs grib pārliecināties, ka izstrādājums, ko viņš ir iegādājies, nāk no saimniecības, kur tiek ievērotas visas labturības normas. Tā ir prioritāte ne tikai mums, bet arī izstrādājumu tirgotājiem, tiem pašiem brokeriem, kas pārdod kažokādas. Mēs visi esam tajā ieinteresēti.
Pārtikas un veterinārais dienests norāda, ka šogad pārbaudes veiktas biežāk
- divreiz gadā, konstatēti pārkāpumi dokumentācijā un saistībā ar neatbilstošiem sprostiem, kas iepirkti, taču nav izmantoti. Tomēr slikta izturēšanās pret dzīvniekiem nav fiksēta.
RUDĪTE VĀRNA, PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja: - Kas attiecas uz labturības normām, citi pārkāpumi nav konstatēti. Ir bijuši pārkāpumi saistībā ar dokumentāciju, ar ēdināšanas blakusproduktu iepirkšanas dokumentācijas neatbilstību - vai nebija reģistra, vai nebija pareizi noformēts. Tāda veida neatbilstības.
Jaut.: - Ka dzīvnieku turēšanai ir spīdzināšanas raksturs, tādu pārkāpumu nav?
VĀRNA: - Tādi nav konstatēti, jo nu jebkurā nozarē, kurā tur dzīvniekus, tas galaprodukts, vienalga, ko iegūst no dzīvnieka – vai tā ir kažokāda, vai piens, vai gaļa, tāda nebūs, ja slikti izturēsies vai neievēros labturības normas, tad tā rezultāta arī nebūs. Tie varētu būt atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad kaut kas tāds notiek. Vai tā ir neuzmanība vai darbinieku nolaidība. Bet ka masveidā – tā nav.
Jebkurā vietā, kur ir liela dzīvnieku koncentrācija, būs saslimšanas, būs savainojumi, ir jāskatās jau tālāk, kas notiek – vai tas process ir apturēts, vai dzīvnieki tiek ārstēti, vai viņi tiek nodalīti.
Jaut.: - Un jums ir pārliecība, ka tas tā notiek?
VĀRNA: - Es ceru, ka tā notiek, jo pārbaudēs nekas tāds nav konstatēts.
Labturības prasības paredz, ka kažokzvēri ir jāapskata vismaz reizi dienā
un slimiem vai ievainotiem dzīvniekiem palīdzība jāsniedz nekavējoties. Tie jāārstē vai jānogalina. Tomēr dzīvnieku aizstāvju slepus uzņemtie video liecina par kaut ko citu. Ir acīm redzams, ka slimības ir ielaistas. Pēc videomateriāla nevar pateikt, vai dzīvniekiem vispār sniegta medicīniska palīdzība, jo brūces nav apkoptas. To apliecina raidījuma Nekā personīga uzrunātās veterinārmedicīnas doktores Liene Dindone un Lizete Valdmane.
LIZETE VALDMANE, DVM veterinārārste: - Un te arī tieši rāda vairākas ūdeles, kurām ir ļoti sliktas acu infekcijas, un vajadzētu vienalga kam, kas tur iet un uzpasē tos dzīvniekus, to ievērot. Tas nav kaut kas, ko varētu nokavēt vai neredzēt. Tāda infekcija neuzrastos vienā dienā vai naktī. Tas ir bijis ilgu laiku un nav bijis ārstēts.
LIENE DINDONE, DVM veterinārārste: - Tā brūce ir ārstējama, tā brūce ir apstrādājama, bet, ja ņem vērā, ka tas ir dzīvnieks, kas nav pieradis pie cilvēkiem, kas nav pieradis, ka viņš tiek grābts un turēts un ārstēts, tad vai tas nav nehumāni, ka mēs viņam tādējādi radām ļoti lielu stresu? Tīrot brūci un špricējot zāles, antibiotikas, tas varētu būt vēl sāpīgāk. Tur ir tā dilemma, vai divas nedēļas viņu grābt un ārstēt nebūs gandrīz sāpīgāk nekā nedarot neko. Īstais atrisinājums būtu to dzīvnieku eitanizēt.
AIVARS ANDERSONS, biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvis: - Arī no ētiskās puses mums vajadzētu izvērtēt, vai mēs kā sabiedrība gribam redzēt, ka dzīvniekiem novelk ādu greznumlietu ražošanai, vai tas mums ir pieņemams.
Ir diezgan droši, ka Latvijā neviens vismaz tuvākajā laikā
neņemsies aizliegt nozari, kuras apgrozījums ir 32 miljoni eiro
un kurā nodarbināti vismaz 500 strādājošo. Tomēr sabiedrībai ir tiesības pieprasīt, lai tā ievērotu visus noteikumus un kopā ar kontrolētājiem praksē neveidotu citu, mazāk stingru regulējumu.