Ķemeru nacionālajā parkā (ĶNP) mītošie vilki kļūst par arvien lielāku problēmu tā teritorijā un blakus dzīvojošajiem iedzīvotājiem, ziņo laikraksts «Neatkarīgā».
Ķemeru parka vilki kļūst par arvien lielāku problēmu iedzīvotājiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cilvēki sūdzas, ka ik pa laikam tiekot saplēsts kāds mājdzīvnieks. Iedzīvotāji ir neapmierināti un uzskata, ka pelēču skaits jāregulē, taču Dabas aizsardzības pārvalde, kuras pārziņā ir ĶNP, ir pret to, norādot, ka parkā jāsaglabā dabas daudzveidība.
Kāda Slampes iedzīvotāja «Neatkarīgajai» žēlojās par ĶNP teritorijā dzīvojošiem vilkiem, kas kļūstot arvien nekaunīgāki un nodarot iedzīvotājiem zaudējumus. To, ka tā ir taisnība un pelēči, kurus parka teritorijā nedrīkst šaut, tiešām
sirojot pa krietni plašāku teritoriju nekā nacionālais parks,
apliecināja Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldniece Dace Pole. Vietējie mednieki lēšot, ka to skaits nebūt neesot seši, kā apgalvojot parka administrācija, bet krietni vairāk.
Arī Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa pauž to pašu - vilki ir un to kļūst aizvien vairāk.
Cik to ir kopumā un uz cik lielu teritoriju, grūti pateikt,
jo šādi pētījumi neesot veikti. Viņš zinot arī savā novadā ne vienu vien gadījumu, kad vilki bijuši pie vainas mājlopu nokošanā.
Par to pats savām acīm pārliecinājies arī mednieks Egils Laukmanis, kurš apgalvo, ka Engures mednieku biedrības medījamajās platībās vilku pieaugošo daudzumu pierāda arī mežacūku populācija, - tajā ir maz sivēnu, jo tie ir visvieglākais laupījums.
Bažīgu darot tas, ka vilki uzbrūkot mājdzīvniekiem:
kādam zemniekam naktī saplēsts teļš, bet viņa kaimiņienei nokosts suns.
«Patiesībā viņš no savas būdas, kas atradās kādus 20 metrus no dzīvojamās mājas, tika ar raušanu norauts no ķēdes un aizvilkts uz mežu. Pats sekoju vilka pēdām un atradu tikai kaklasiksnu, bet no suņa nebija palicis pāri nekas. Secinājums tāds: vilcene ierādīja savām atvasēm, kā tā lieta darāma, ne nieka nebīdamās no cilvēku tuvuma,» skaidro Laukmanis.
Mednieki no Džūkstes stāstījuši, ka
vilki iecienījuši tikko dzimušus tauru mazuļus un savvaļas kumeliņus.
Sastājoties seši pelēči pulciņā ap dzemdējošu tauru govi un gaidot mazuļa piedzimšanu, lai uzreiz to apēstu. Arī vairāki citi mednieki, raugoties tālskatī, redzējuši plēstas brūces uz zirgu un tauru sāniem. Laukmanis domā, ka pelēči tomēr būtu ierobežojami, citādi situācija kļūs aizvien dramatiskāka, - ja vilcenei ir četri mazuļi, tad pēc pāris gadiem to skaits jau ir dubultā. Viņš arī uzskata, ka Dabas aizsardzības pārvaldei būtu jākompensē iedzīvotājiem nodarītie zaudējumi.
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes ĶNP pārstāvis Andis Liepa iebilst: parkā esot tikai četri pieauguši vilki ar vienu vilcēnu - to viņš varot droši apgalvot, jo pats sekojot šai populācijai. Turklāt viņi nesirojot ārpus savas teritorijas, kā to gribot iestāstīt mednieki. Par dažu savvaļas tauru un zirgu mazuļu saplosīšanu neesot jāraizējas - tā dabā notiek, un lielu zaudējumu baram nenodarot. Skaidrs esot tas, ka medniekiem vilki nepatīk, jo tie samazina viņu medījumu bāzi, tāpēc tā sabiezinot krāsas. Bet viņš noteikti arī turpmāk cīnīšoties pret jebkādu mednieku vēlmi pelēčus šaut arī parka teritorijā.