Pirmo šogad piekrastē izskaloto ronēnu iecerēts nodēvēt par Oskaru un, iespējams, mājas viņš atradīs ārvalstu zoodārzā, pastāstīja Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
Pirmo šogad piekrastē izskaloto ronēnu plāno nodēvēt par Oskaru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns pastāstīja, ka patlaban gan neesot pilnīgas skaidrības par ronēna dzimumu, tomēr zoodārza darbinieki uzskata, ka tas, visticamāk, būs tēviņš.
Par Oskaru ronēnu nolemts nodēvēt tādēļ, ka šo vārdu izmantojuši dzīvnieka atradēji.
Šogad šis ir pirmais piekrastē izskalotais ronēns, kas nonācis Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Latvijas piekrastē pelēko roņu un pogaino sīkroņu mazuļi pavasaros nonāk regulāri. Liela daļa no tiem ir veselīgi un labā stāvoklī, bet citi novārguši un pat ievainoti. Līdz šim Rīgas Zooloģiskajā dārzā katru pavasari lielākā vai mazākā skaitā tiek uzņemti nelaimē nonākuši pelēko roņu un pogaino sīkroņu mazuļi. Pērn Zooloģiskais dārzs uzņēmis trīs ronēnus, taču ir bijuši gadījumi, kad pavasarī uz zoodārzu nogādāti pat 16 ronēni.
Rīgas Zooloģiskā dārza Valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš pastāstīja, ka 16 ronēni zoodārzā nonākuši pirms vairākiem gadiem un pēdējā laikā tik lielu skaitu dzīvnieku neesot nācies uzņemt. Pēdējos gados Rīgas Zooloģiskajā dārzā nonākot vidēji pieci līdz septiņi ronīši. Zooloģiskajā dārzā ronēniem tiek sniegta palīdzība un tie tiek baroti.
Pēc tam dzīvnieki nonāk ārvalstu zoodārzos, vai arī tiek atlaisti brīvībā.
Ronēni no Rīgas Zooloģiskā dārza nonākuši zoodārzos Ķīnā, Japānā, Peru, Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Polijā un Francijā. Tas gan nenotiekot bieži un nereti roņi izaug Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kura iespējas tos uzturēt gan ir ierobežotas. Greiziņš pastāstīja, ka ronēni uz ārvalstu zoodārziem aizceļo gadījumos, ja tie tajos ir vajadzīgi. «Mēs piedāvājām savās atskaitēs un viņi to redz. Tad mums atsaucas no citām valstīm, ka viņiem vajag roņus. Tad mēs sākam kārtot papīrus un varam roni piedāvāt,» skaidroja Greiziņš. Tomēr, gadījumā, ja neatrodas neviens zoodārzs kuram nepieciešami roņi, dzīvnieki tiek atlaisti brīvībā.
Viena ronēna izglābšana un izbarošana izmaksājot pāris simtus eiro. Tāpat papildus darbs ir cilvēkiem, kas kopj dzīvniekus. Greiziņš atklāja, ka Rīgas Zooloģiskais dārzs šogad piekrastē izskaloto ronēnu turēs vairākus mēnešus un, ja citi zoodārzi neizrādīs interesi, Oskars tiks atlaists brīvībā.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pētnieks Valdis Pilāts pastāstīja, ka
šajā pavasarī saņemti jau apmēram desmit zvani par krastā izskalotiem ronēniem, tomēr ne visiem nepieciešama palīdzība
- gadījumā, ja krastā gadās ieraudzīt dzīvu roni, tam nevajadzētu pievērst sevišķu uzmanību, jo dzīvnieks atrodas savā vidē un, visticamāk, tikai atpūšas, līdz ar to vislabākais ir atstāt viņu tur, kur tas ir.
«Mēs iejaucamies tad, kad redzam, ka ronis ir novārdzis vai ievainots un dabā nespēs izdzīvot,» skaidroja Pilāts. Pirmais Rīgas Zooloģiskajā dārzā nonākušais ronēns atrasts 16.martā Jūrmalā.
Pārsvarā roņi krastā tiekot izskaloti Rīgas līča apkaimē,
taču ir arī gadījumi, kad speciālistiem nākas doties arī uz Kurzemes jūrmalu.
DAP norāda, ka
krastā atrastus ronēnus nevajadzētu barot un aiztikt. Veselam un apaļīgam roņu mazulim palīdzība nav vajadzīga.
Roņu mazulis bez ēšanas var iztikt vairākas diennaktis un, ja ronēns jau būs sasniedzis četru nedēļu vecumu, tas pats spēs doties barības meklējumos. Dzīvnieku nedrīkst dzīt atpakaļ ūdenī - ja tas būs pārāk jauns, viņš jūrā var nosalt. Tāpat nedrīkst ronēnu patvaļīgi barot, īpaši ar govs pienu, kas mazo dzīvo radību var nogalināt.
Baltijas jūrā mīt trīs roņu sugas - plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Plankumainais ronis uzturas galvenokārt jūras rietumu daļā, un Latvijas piekrastē konstatēts tikai 2 reizes. Pelēkais ronis ir visbiežāk sastopamā un augumā lielākā (150–300 kg) roņu suga Baltijas jūrā.