Efektīvākais veids, kā cīnīties ar mežacūku klaiņošanu Rīgas pilsētā ir viņu atšaušana, bet to nevajag pielīdzināt medībām, trešdien Rīgas domes darba sapulcē par mežacūku jautājumu sacīja Latvijas Mednieku asociācijas pārstāvis Zigmārs Zaķis.
Mednieki: mežacūkas ir jāatšauj, bet to nevajag pielīdzināt medībām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Atšaušana ar trokšņu slāpētājiem būtu efektīvākais risinājums. Piemēram, pašvaldība izsludina konkursu, uz kuru piesakās profesionāļi, kuriem ir mednieku apliecība, ierocis, slāpētājs un sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju apseko konkrētās vietas,» sacīja Zaķis, vienlaikus uzsverot, ka šo dzīvnieku atšaušanu vajadzētu nodalīt no medībām.
«Es nodalītu šo pasākumu no medībām. Tā jau medniekiem ir vairāk ienaidnieku nekā draugu,» skaidroja Zaķis.
Tāpat viņš norādīja, ka - ja mežacūkas neatšaus tagad, tad rudenī problēma būs vēl lielāka, jo «sivēni būs ar lielākiem vēderiem un lielāku apetīti».
Zaķim piekrita arī «Rīgas meži» valdes loceklis Juris Buškevics, norādot, ka mežacūku blīvums ir jāsamazina.
«Medības ir efektīvākais veids. Var likt arī lamatas, bet mežacūka ir ļoti gudrs dzīvnieks, tāpēc šādi noķers tikai atsevišķus indivīdus. Un arī ar trankvilizatoriem nav tik vienkārši,» skaidroja Buškevics.
Vetārsts Jānis Beinarts pavēstīja, ka trankvilizatru izmantošana ir «ļoti dārgs pasākums», un ar dzīvniekiem nevajag karot, bet gan jāmāk sadzīvot. Kā piemēru Beinarts minēja metodi, kuru izmanto Krievijā. Tur ar mežacūkām cīnās, izliekot tīģeru ekskrementus, jo cūkas, sajūtot to smaku, instinktīvi neiet uz šīm teritorijām. Tāpat Beinarts pieminēja Berlīnes pieredzi, kur mežacūkas nodara mazāko ļaunumu. Vācijas galvaspilsētā vairāk cīnās ar šakāļu un lapsu klaiņošanu pilsētā.
Arī Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītāja Maira Megne sapulcē neatbalstīja ideju atšaut mežacūkas un pielīdzināja to «slaktiņam».
«Ja, piemēram, iet cūka ar 11 sivēniem, cik mums vajadzēs snaiperus? Tas ir reāls slaktiņš Rīgā!» sašutumu pauda Megne.
Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvis Jānis Bārs uzsvēra, ka Berlīnes pieredze ir pierādījusi, ka «nodibināt diplomātiskas attiecības ar cūku vadoni nav izdevies», tāpēc pilsētā ir apmācīti speciāli mednieki, kas dzīvniekus izšauj. ZM pārstāvis gan uzsvēra, ka šādu metodi var pielietot tikai galējas nepieciešamības gadījumā.
Bārs arīdzan norādīja, ka jādomā ir ne tikai par to, ko darīt ar Rīgā esošajām mežacūkām, bet arī par to, lai pilsētā neienāk jaunas mežacūkas. Kā primāro nepieciešamību viņš uzsvēra mežacūku nošķiršanu no barības bāzes, tostarp atkritumiem.
Jau vēstīts, ka Rīgas domē trešdien sasaukta darba sapulce par pilsētas teritorijā klaiņojošo mežacūku jautājumu. Sapulcē piedalījās Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītāja Maira Megne, Vides pārvaldes priekšnieka vietniece un Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa, Zemkopības ministrijas pārstāvji, Valsts meža dienesta pārstāvji, veterinārās klīnikas «Dr. Beinerts» pārstāvji, Latvijas Mednieku asociācijas pārstāvji un «Rīgas meži» pārstāvji.