Kāda ģimene Kurzemē piedzīvoja sirdi plosošu skatu - ceļa vidū atradās stārķis, kurš nespēja pacelties spārnos, jo viņa pēdas bija iekusušas asfaltā. Aculiecinieki norāda uz ceļu pārvaldītāju atbildību, bet ornitologs skaidroja, ka daudz biežāk stārķus notriec ātri braucošas automašīnas. Viņš sacīja - ja ģimene notīrīja stārķa kājas, tad putnam vajadzētu būt visam kārtībā. Bet valsts ceļu pārvaldītājā skaidroja, ka konkrētais ceļš ir ar sabrukušu segumu. Bedru lāpīšanai izmantotais bitumens karstumā sāk izsvīst, un autovadītājiem vajadzētu par to ziņot.
Sirdi plosošs skats - stārķa pēdiņas iekusušas asfaltā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kāda Facebook lietotāja rakstīja: «Sirdi plosošs skats pavērās, mums braucot pa ceļu no Bārtas uz Kalētiem -
ceļa vidū stāv stārķis, kurš vairs nespēj saviem spēkiem izkļūt ārā no asfalta varas, jo pēdiņas pilnībā iekusušas asfaltā...
Šeit gribas pieklauvēt pie VAS «Latvijas Valsts ceļi» sirdsapziņas: vai, veidojot kārtējo LV ceļu, jūs tiešām visu izdarāt pareizi?»
Dace Robate TVNET skaidroja, ka gribētu, lai no šā gadījuma būtu arī galarezultāts - kāds to ceļu savestu kārtībā.
Viņa norādīja, ka uzņēmusi vēl vienu fotogrāfiju, kur
uz tā paša ceļa tāpat iekusis mazāks putniņš.
«Šā ceļa sākumā bija uzlikta zīme, ka nelīdzens ceļš cik tur km garumā, un zīme ar izsaukuma zīmi (!), tik to saprotam mēs - autovadītāji, putniņi nesaprot, ka viņi, nolaižoties uz zemes, var sastapties ar nāvi...»
Sliktāk, ja saķepušas putna spalvas
Savukārt ornitologs Viesturs Ķerus TVNET skaidroja: «Ja stārķim kājas ir notīrītas (un, jā, to var darīt ar mitrajām salvetēm), tad visam vajadzētu būt kārtībā. Sliktāk ir, ja saķepušas spalvas.
Jebkurā gadījumā domāju, ka šādi gadījumi ir ļoti reti, un es nemestos vainot ceļu uzturētājus. Ja runājam tieši par ceļiem, tad
nesalīdzināmi biežāk stārķus notriec mašīnas,
tā ka aicinājums cilvēkiem, kam rūp putnu bojāeja uz ceļiem, - ievērot atļauto braukšanas ātrumu.»
Ceļš ir ar sabrukušu segumu
Savukārt VAS «Latvijas Valsts ceļi» Komunikācijas daļā TVNET skaidroja, ka valsts vietējais autoceļš Bārta–Kalēti–Gramzda (V1218) ir ar sabrukušu segumu. Kaut cik vērā ņemami uzlabojumi uz šā ceļa ir veikti vien pagājušā gadsimta 70./80. gados.
Pēc tam līdz pat šai dienai uz ceļa ikdienas uzturēšanas ietvaros ir labotas vien bedres.
Karstumā bitumens, kas tiek izmantots bedru lāpīšanai, sāk izsvīst, kā tas ir noticis šajā gadījumā.
Tādos gadījumos konkrētās svīduma vietas VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» apstrādā ar smiltīm. «Latvijas Valsts ceļi» karstajā vasaras laikā vairākkārt ir aicinājuši autovadītājus ziņot par svīduma vietām pa bezmaksas informatīvo tālruņa numuru 80005555, lai ceļu uzturētāji varētu operatīvi uzlabot ceļa seguma saķeri tajās vietās.
No visiem valsts pārziņā esošajiem autoceļiem
tieši vietējās nozīmes ceļi ir vissliktākajā stāvoklī.
Šo ceļu remontam ir iespējams izmantot tikai valsts budžeta finansējumu, bet Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus tajos nav paredzēts ieguldīt – slēdzot Partnerības līgumu ar ES par struktūrfondu izmantošanu, tika nolemts ES finansējumu novirzīt intensīvi noslogotākajiem autoceļiem, un tie ir galvenie un reģionālie autoceļi. Taču valsts budžeta finansējums nav bijis pietiekams kopš neatkarības atjaunošanas. Arī šogad tas nav pietiekams.
Pateicoties ES fondu finansējumam, situācija uz valsts galvenajiem ceļiem ir jūtami uzlabojusies. Tā kļuvusi labāka arī uz valsts reģionālajiem ceļiem, taču vietējās nozīmes ceļi joprojām ir sliktā stāvoklī.
Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, finansējums valsts vietējo ceļu uzlabošanai ir palielinājies divreiz un sasniedzis septiņus miljonus eiro.
Tomēr kopējais valsts vietējo ceļu garums valstī ir vairāk nekā 13 000 km, un, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ceļu pārvaldīšanu, būtu jāpanāk, ka gadā tiek saremontēts tikpat kilometru ceļu, cik to nonāk sabrukušā stāvoklī.