Baidoties no Sibīrijas mēra uzliesmojuma, Sibīrijā ir ierosināts izšaut ceturtdaļmiljonu ziemeļbriežu, raksta «The Guardian».
Sibīrijā plānots nogalināt 250 000 ziemeļbriežu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jamalas Ņencu autonomajā apgabalā Sibīrijas rietumos dzīvo vairāk nekā 700 000 šo dzīvnieku, kas kopumā tiek uzskatīts par lielāko ziemeļbriežu ganāmpulku pasaulē.
Apmēram 300 000 ziemeļbriežu dzīvo Jamalas pussalā. Tādējādi radies satraukums par pārmērīgu platību noganīšanu un pārāk lieliem briežu bariem, kas varētu izplatīt Sibīrijas mēri, raksts «The Siberian Times».
Jamalas Ņencu autonomajā apgabala gubernators Dmitrijs Kobilkins ir sasaucis sapulci, kurā
līdz septembra beigām jāizlemj, kā samazināt šo dzīvnieku skaitu par 250 tūkstošiem.
Ziemeļbriežu populācijas samazināšana parasti notiek novembrī un decembrī, bet dzīvnieku skaits, ko šogad plāno izšaut, ir daudz lielāks nekā citos gados. Lielais ziemeļbriežu skaits pēdējo mēnešu laikā izraisījis vairākus Sibīrijas mēra uzliesmojuma gadījumus.
Tiek uzskatīts, ka Sibīrijas mēra uzliesmojumi sākās pēc tam, kad neierasti siltā laika ietekmē atkusa kāda pirms vairākiem desmitiem gadu no šīs slimības miruša ziemeļbrieža mirstīgās atliekas, tādējādi izplatot bīstamo slimību.
Jūlijā reģionā tika izsludināta ārkārtas situācija. Vēlāk no šīs slimības mira arī kāds 12 gadus vecs zēns. Noskaidrojies, ka viņš inficējies, ēdot saslimuša brieža gaļu. «Siberian Times» arī ziņo, ka no šīs slimības gājuši bojā apmēram 2350 ziemeļbrieži un četri suņi.
Amatpersonas pieprasījušas ziemeļbriežu skaita samazināšanu, uzsverot, ka slimība lielos baros var ātri izplatīties. Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta vadītāja vietnieks Nikolajs Vlasovs intervijā «Siberian Times» skaidroja, ka, jo lielāks ir ganāmpulks, jo lielāka iespējamība šai slimībai izplatīties. «Dzīvnieku skaits, it īpaši tundrā, ir jāuzrauga. Nedrīkst nekontrolēti vairot ziemeļbriežus.»
Vlasovs arī uzskata, ka ziemeļbriežu populācija Jamalas pussalā jau tagad pārsniedz noteikto. 300 000 dzīvnieku cīnās par pārtiku, kuras pietiek apmēram 110 000. Lielais biežu skaits varētu iznīcināt ganības, tādējādi apdraudot arī citus dzīvniekus, kas jau sen dzīvo Jamalas Ņencu autonomā apgabala ziemeļu reģionā. Kā iespējamu risinājumu viņš min arī ziemeļbriežu daļēju pārvešanu uz apgabala dienvidu reģionu, ļaujot ziemeļu reģiona dzīvniekiem un dabai atkopties.
Tika izteikts arī priekšlikums piedāvāt savrupajiem lopkopjiem - klejotājiem, kas audzē ziemeļbriežus, atteikties no saviem dzīvniekiem apmaiņā pret lētākiem dzīvokļiem. 750 300 kvadrātkilometru lielajā apvidū dzīvo apmēram 523 000 cilvēku.
Antropoloģe Olga Muraško uzskata, ka dzīvnieku izšaušana varētu kaitēt lopkopjiem - klejotājiem, kuriem ir mazi ziemeļbriežu ganāmpulki, ap 100 dzīvniekiem. «Liela daļa klejotāju Jamalas un Gidanas pussalā zaudēs savus iztikas līdzekļus un tradicionālo dzīvesveidu,» viņa piebilst.
Muraško uzskata, ka vēlme ziemeļbriežus reģionā izšaut, iespējams, saistīta ar gāzes ieguves plāniem.
Jamalas Ņencu autonomajā apgabalā ir vislielākie dabasgāzes krājumi. Šajā reģionā arī tiek iegūta nafta.