Saistībā ar to, ka Latvijā atsevišķos pagastos pēdējā gada laikā nav novēroti Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumi mājas cūkām, Eiropas Komisijas (EK) Dzīvnieku veselības un labturības pastāvīgā komiteja atbalstījusi Zemkopības ministrijas rosinājumu par sērgas riska zonu pārveidošanu, proti, sašaurināšanu.
EK komitejas sanāksmes laikā ziņots, ka Latvijā atsevišķos pagastos pēdējā gadā nav novēroti ĀCM uzliesmojumi mājas cūkām, tādēļ no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekspertu puses vienbalsīgi tika atbalstīts EK sagatavotais dokuments, kas paredz grozījumus noteikumos par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem atsevišķās dalībvalstīs.
Saskaņā ar EK lēmuma projektā noteikto un pēc Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas tiks atcelti ierobežojumi atsevišķos trešās riska zonas apgabalos, tos pārveidojot par otrās riska zonas apgabaliem. Tas nozīmē, ka turpmāk cūku audzētājiem šajās zonās būs atļauts ar vieglākiem nosacījumiem pārvietot dzīvas cūkas, cūkgaļu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.
Pēc dokumenta par grozījumiem publicēšanas ES oficiālajā izdevumā Latvijas valdībai vēl jāpieņem attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.
Kā ziņots, saskaņā ar likumdošanu ir definētas trīs ĀCM riska zonas. Pirmās zonas teritorijā nav konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, tomēr šī buferzona atrodas blakus ĀCM skartajām teritorijām. Dzīvas cūkas un cūkgaļu no šīs zonas drīkst izvest, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteiktās biodrošības normas.
Par otro zonu definētas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mežacūkas. No šīs zonas aizliegts pārvietot dzīvas mājas cūkas, savukārt cūkgaļu un mežacūku gaļu, kā arī gaļas izstrādājumus drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.
Savukārt par trešo riska zonu ir noteiktas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, un no šīs teritorijas nedrīkst izvest ne dzīvas cūkas, ne cūkgaļu un tās izstrādājumus, ne arī mežacūku gaļu un tās izstrādājumus.
Plašāka informācija, kā arī visu riska zonu karte atrodama PVD mājaslapā.
Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, 2016.gada 1.janvārī bija reģistrētas 1062 cūku novietnes, kurās dzīvnieki tiek turēti gan komerciālos nolūkos, gan pašpatēriņam, kā arī 23 novietnes, par kurām ziņots, ka tajās ir mežacūkas. Kopējais reģistrētais mājas cūku skaits ir 285 886 dzīvnieki.
Mežacūku populācijā mēris šogad konstatēts 931 dzīvniekam 68 novadu 221 pagastā, kā arī trijās pilsētās - Rēzeknē, Pļaviņās un Jūrmalā. Mājas cūkām mēris konstatēts vienā saimniecībā Vārkavas novadā un divās Gulbenes novadā, kur bija jāizkauj attiecīgi 50, 142 un 119 cūkas.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Divu gadu laikā kopš sērgas uzliesmojuma tās uzraudzībai un apkarošanai izlietoti 12,8 miljoni eiro.
