Rīgas apgabaltiesa negroza lēmumu noraidīt dzīvnieku barības «Dogo» ražotājuzņēmuma «Tukuma straume» lūgumu pēc pagaidu noregulējuma - apķīlāt atbildētāju mantu.
Apgabaltiesa negroza lēmumu noraidīt «Dogo» pieteikumu par vairāku veterinārārstu mantas apķīlāšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūru LETA informēja tiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis, 20.decembrī apgabaltiesa nolēma blakus sūdzību noraidīt, atstājot negrozītu Vidzemes priekšpilsētas lēmumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Jau ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 19.oktobrī ierosināja lietu pēc «Tukuma straume» pieteikuma pret 17 fiziskām un juridiskām personām - veterinārārstiem - par 458 411 eiro solidāru piedziņu.
Kā iepriekš informēja uzņēmumā, uzņēmuma prasības pamatā ir ražotāja lūgums tiesai pārtraukt un aizliegt atbildētāju prettiesisku rīcību, kas izpaužoties kā negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpums, izplatot nepatiesu, nepilnīgu un izkropļotu informāciju par uzņēmumu un tā ražoto preču kvalitāti. Spēkā paliek arī uzņēmuma lūgums tiesai no visiem atbildētājiem solidāri piedzīt tam nodarītos zaudējumus 458 411 eiro apmērā.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks apgalvoja, ka Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) izteikumi masu medijos ir nepamatota nomelnošana, kas esot skaidrojama ar prasības iesniegšanu tiesā.
LVB pārstāve Lita Konopore iepriekš norādījusi, ka, pētot saslimušos suņus, atklājies saistošs faktors, kas izrādījies kopīgs vairāk nekā 90% suņu, proti, viena ražotāja sausā suņu barība. Iespējamība saslimt, ēdot konkrētā zīmola barību, vērtējama kā ļoti augsta, septembrī konferencē ziņoja pētījuma autori. Saslimšana suņiem sākusies pēc tam, kad tos sākts barot ar konkrēto barību, bet suņiem, kam barība nomainīta uz citu, slimības simptomi pakāpeniski mazinājusies. Līdzīgi saslimšanas gadījumi konstatēti arī suņiem Igaunijā, un arī šie suņi ēdināti ar tā paša zīmola barību, norādīja pētnieki.
Slimība uzliesmoja 2015.gada martā, pēc tam konstatēti vairāk nekā 100 saslimšanas gadījumi.
Līdz šim suņu barības vada saslimšanas cēloņu izpētē jau ieguldīti ap 45 000 eiro, tajā skaitā 10 700 eiro no Zemkopības ministrijas (ZM) budžeta, 25 000 eiro no institūta «Bior» budžeta, 9000 eiro no Pārtikas un veterinārā dienesta budžeta. Savukārt LVB neatkarīgus pētījumus veic par portālā «ziedot.lv» saziedotajiem 31 212 eiro.
Līdz šim veiktajās barības analīzēs nav atrastas toksiskas vielas, kas varētu būt barības vada dilatācijas izraisītājas, līdz ar to ZM, kā arī ražotājs noliedz barības saistību ar saslimšanu, uzsverot, ka nav konstatēts neviens kritērijs, kura dēļ varētu teikt, ka suņu saslimšanā ir vainojama barība.