Eiropu apdraud briežu nīkuļošanas slimība. Nav izslēgta cilvēku saslimšana

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Kamēr mēs cīnāmies ar Āfrikas cūku mēri un baidāmies no putnu gripas, ziemeļu Eiropu skārusi kārtējā dzīvnieku masveida saslimšana - briežu hroniskās novājēšanas vai nīkuļošanas slimība. Slimība ir letāla, pret to nav vakcīnas, un nav izslēgts, ka ar to var saslimt cilvēki. Speciālistiem par to informācijas ir maz. Eiropas Komisija ir sacēlusi trauksmi.

Infekcija izplatās

Svara zudums, dīvaina uzvedība, koordinācijas izmaiņas, nervozitāte, centrālās nervu sistēmas (CNS) traucējumi, siekalošanās, zobu griešana, vēlme uzņemt palielinātu ūdens daudzumu un biežāka urinēšana. Tā briežu hroniskās nīkuļošanas jeb novājēšanas slimību (Chronic wasting disease, CWD) dzīvnieku populācijā TVNET raksturo Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktors Aivars Bērziņš. Līdz šim Latvijā par nāvējošo slimību neviens tikpat kā neko nezināja, jo ar to slimoja vien ziemeļbrieži Kanādā un Amerikā.

Pagājušajā vasarā kaite uzliesmoja Norvēģijā, un tas ir nopietns signāls – slimība ir sākusi izplatīties Eiropā.

Diagnozi Dienvidnorvēģijas ziemeļbriežu populācijā apstiprināja Norvēģijas Veterinārais institūts. Tiek uzskatīts, ka no Ziemeļamerikas, kur slimība zināma kopš 1967. gada, kad uzliesmoja briežu fermā Viskonsinā, bet šobrīd jau ieguvusi endēmisku raksturu, tā tika ievazāta ar dzīvnieku pievilināšanas līdzekli – briežu mātes urīnu. Neiroloģiskā saslimšana ir ļoti lipīga, bet inkubācijas laiks ilgs. Infekcija izdalās ar siekalām, fekālijām un urīnu, tāpēc piebarošanas vietas var kļūt par infekcijas perēkļiem.

Vainīgs briežu mātes urīns

«Prognozes nav iepriecinošas, slimība apdraud arī cilvēkus,» TVNET atzīst Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Lai gan Zemkopības ministrija jau noteikusi liegumu tirgot pievilināšanas līdzekļus, izslēgt tā nonākšanu Latvijā nav iespējams.

Varam paļauties tikai uz mednieku veselo saprātu un cerēt, ka viņi internetā nepirks un Latvijā neievedīs briežveidīgo pievilināšanas līdzekļus.

«Pretējā gadījumā nevaram būt droši, ka slimība neizplatīsies Latvijā,» saka Barviks. Dabas pētnieks Vilnis Skuja piemetina, ka briežu māšu urīns tiek ievests neattīrītā veidā. Vēl viens kaites ievazāšanas ceļš ir briežveidīgo ievešana no ārvalstīm briežu dārzu vajadzībām. «Mēs iesakām nepirkt dzīvniekus citās valstīs, bet, ja tas tiek darīts, jaunpienācēji jāpārbauda,» saka Barviks. Tāpat no inficētajām teritorijām – Norvēģijas, Kanādas un ASV nevajadzētu ievest gaļu, subproduktus vai trofejas. Latvijas medniekus uztrauc fakts, ka

slimības inkubācijas periods ir ļoti garš – vairāk nekā divi gadi, un tas nozīmē, ka šajā periodā inficētie dzīvnieki var netraucēti aplipināt pārējos.

Latvijā šobrīd ir 54 000 staltbriežu, 22 000 aļņu un 130 000 stirnu. «Vai Latvijā kāds dzīvnieks ir inficēts, mēs nezinām – lai noskaidrotu, vajadzīgas speciālas analīzes,» saka asociācijas vadītājs. Šobrīd Eiropas Komisija izstrādā Regulas projektu, kura paredzēs, ka Latvijā no 2018. gada Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) jāievieš briežu hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības programma. Eksperti pieļauj, ka kontroles pasākumi tiks sākti jau šogad, jo situācija ir nopietna. Slimības pasīvā uzraudzība Latvijā jau pastāv.

Vakcīnas nav, ārstēt nevar

«Problēma ir tāda, ka tas nav ne vīruss, ne baktērija, bet pārveidota olbaltumviela,» saka Barviks. Institūtā BIOR skaidro, ka slimību izraisa priona proteīns (PrP). Izmainītais proteīns no CNS var izplatīties uz perifēro nervu sistēmu. Slimība nav ārstējama, un vakcīnas pret to nav.

Mednieku asociācijas vadītājs neizslēdz iespēju, ka slimība tomēr sasniegs Latviju.

«Kad 2007. gadā cūku mēris bija Gruzijā, mēs smaidījām, jo šķita, ka mūs tas nekādi neskars. Tomēr septiņu gadu laikā slimība sasniedza Latviju.» Viņš piemetina, ka staltbrieži, aļņi un stirnas ir būtiska medību sastāvdaļa, jo «mežacūkas aiziet vēsturē». PVD speciālisti atzīst, ka par slimību zina gaužām maz, jo tā aktualizējusies tikai nesen un izpētes process ir sākuma stadijā. PVD vecākais eksperts Mārtiņš Seržants saka, ka briežu hroniskās novājēšanas slimības cēloņsakarības nav skaidras.

Grūti kontrolējamā slimība, ar kuru Latvijā neviens nav saskāries, rada satraukumu.

Turklāt savvaļā infekcijas izplatībai ir grūti izsekot. Speciālists pieļauj, ka inficētiem cilvēkiem tā varētu līdzināties Kreicfelda–Jakoba slimībai, kuras gaitā progresē demence jeb garīgo spēju zudums un smagi neiromuskulārie traucējumi. Iznākums ir letāls. Savukārt BIOR direktors Aivars Bērziņš skaidro: «Līdz šim zinātniski nav pierādīts, kādā veidā cilvēks varētu inficēties ar briežu hroniskās nīkuļošanas slimību, līdz ar to zoonotiskais risks tiek uzskatīts par ļoti zemu.» Tikmēr PVD atgādina, ka

medniekiem ir jāievēro biodrošības pasākumi līdzīgi kā Āfrikas cūku mēra gadījumā – jāmaina apavi, apģērbs pēc medībām, jāievēro personīgā higiēna.

Ja ir radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar briežu hroniskās novājēšanas slimību, par to jāziņo PVD. Ņemot vērā, ka nevar izslēgt cilvēku iespēju inficēties ar nāvējošo briežu slimību, nedrīkst lietot uzturā gaļu, kas iegūta no slima briežu dzimtas dzīvnieka.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu