DAP saņēmusi pirmos zvanus par septiņiem krastā sastaptiem roņu mazuļiem

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Kopš 16.marta Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saņēmusi zvanus par pirmajiem septiņiem piekrastē sastaptiem roņu mazuļiem, informēja pārvaldē.

DAP speciālisti līdz pat aprīļa beigām aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, jo roņu mazuļi turpinās izkāpt krastā. Pārvaldē norāda, ka ir svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot.

Gadījumos, kad tiek novēroti novārguši roņu mazuļi, DAP lūdz iedzīvotājus zvanīt pārvaldes speciālistiem pa tālruni 29 198 590, jo iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ieteicams glābt vai pārvietot.

«Bieži vien liedagā guļošs, vientuļš ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi dažādos veidos palīdzēt, taču jāatceras, ka ne vienmēr šāds ronēns ir bezpalīdzīgs. Iespējams, tas ir izlīdis no ūdens sasildīties un pagulēt, tādēļ pirmais un būtiskākais priekšnosacījums, atrodot roņu mazuli, ir novērtēt situāciju. Jāzina atšķirība starp ronēnu, kuram nepieciešama palīdzība, un ronēnu, kurš itin labi var izdzīvot arī bez cilvēku iejaukšanās,» skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.

Viņš norāda, ka gadījumā, ja roņu mazulis ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Savukārt, ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana uz pārvaldi, kur speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu.

Lai palīdzētu novērtēt roņu mazuļu stāvokli, DAP visbiežāk apmeklētajās Rīgas jūras līča piekrastes teritorijās ir izvietojusi arī informatīvus plakātus.

DAP skaidro, ka roņu mazuļi līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Martā un aprīlī pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.

Roņu eksperts arī norāda, ka šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt suņus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā tos ir ieteicams vest pavadā.

Patlaban DAP īsteno projektu «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» jeb «Dabas skaitīšana». Projektā pagājušā gada decembrī ir uzsākta sugas aizsardzības plāna izstrāde arī sugu grupai «Roņi». Viens no plāna uzdevumiem ir izvērtēt un izstrādāt ieteikumus pavasarī pludmalē sastopamo roņu mazuļu aizsardzības pasākumiem un uzskaites nodrošināšanai.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu