Dzīvnieku aizstāvji cer, ka Saeimas deputātiem ir svarīgi dzīvnieku aizsardzības jautājumi, un tie netiks pakārtoti dažu komercgrupu peļņas lobijam, informēja organizācijas «Dzīvnieku policija» pārstāve Ilze Džonsone.
«Dzīvnieku policija» cer, ka dzīvnieku aizsardzību nepakārtos komercpeļņas lobijam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka rīt, 30.martā, deputāti Saeimā izskatīs priekšlikumus grozījumiem Veterinārmedicīnas un Dzīvnieku aizsardzības likumos, lemjot par dzīvnieku aizsardzībai un labturībai svarīgiem jautājumiem, tāpēc dzīvnieku aizstāvji cer, ka deputātu vairākums tomēr iedziļināsies piedāvāto priekšlikumu būtībā, nenoraidīs piedāvātos grozījumus un balsos atbildīgi, neizvēloties atturēties.
Tāpat organizācija aicina deputātus, pieņemot lēmumus, ņemt vērā iedzīvotāju reālo maksātspēju par patlaban obligāti noteiktām normām, kā arī esošo situāciju pašvaldību nesamērīgajos tēriņos anonīmi pamestu dzīvnieku uzturēšanā.
Grozījumi varētu nodrošināt, ka obligāti izpildāmās normas dzīvnieku īpašniekiem būtu ērti pieejamas, lētas un neizbēgamas. Tieši nepilnvērtīgā regulējuma dēļ, patlaban lielākā daļa suņu īpašnieku atturas pildīt obligāto noteikumu par suņa apzīmēšanu un reģistrēšanu, jo komercpakalpojums pie veterinārārstiem ir sadārdzināts vismaz piecas reizes. Svarīgi ir apzīmēšanas un reģistrēšanas pakalpojumu piedāvāt iedzīvotājiem par minimālu maksu līdz apmēram pieciem eiro, uzskata «Dzīvnieku policija».
Džonsone norāda, ka dzīvnieka apzīmēšanai un reģistrēšanai Lauksaimniecības datu centra reģistrā uz saimnieka vārda ir izšķiroša nozīme. Tā nepieciešama, lai pierādītu īpašuma tiesības, ātri atgrieztu pie saimniekiem noklīdušu dzīvnieku, kontrolētu obligāto vakcinēšanu pret trakumsērgu, kā arī sauktu pie atbildības un piedzītu izdevumus no tiem saimniekiem, kuri par dzīvniekiem nerūpējas pienācīgi vai izturas cietsirdīgi. Ja dzīvnieks nav apzīmēts un reģistrēts, viņš ir anonīms, tāpēc līdz šim Latvijā ierosinātās lietas par labturības pārkāpumiem vai cietsirdību pret dzīvniekiem parasti beidzas bez rezultāta. Savukārt izdevumi par pamesto dzīvnieku izmitināšanu patversmēs vai eitanāziju jāsedz pašvaldībām no nodokļu maksātāju naudas, sabiedriskām dzīvnieku aizsardzības organizācijām no saziedotajiem līdzekļiem.
Vienlaikus organizācijā norāda, ka nav racionāli obligātās dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrēšanas prasību censties ieviest ar represīvām metodēm, jo bailēs no sodiem anonīmi pamestu dzīvnieku būs vēl vairāk.
Kā norāda Džonsone, pret grozījumiem Ministru kabineta kompetencē noteikt ne tikai lemt par apzīmējamo dzīvnieku sugām, bet izstrādāt arī apzīmēšanas un reģistrēšanas kārtību un apmācītu personu piesaisti iestājas Latvijas veterinārārstu biedrības, dažu dzīvnieku patversmju un dzīvnieku audzētāju organizāciju pārstāvji, izmantojot visus iespējamos līdzekļus - stāstot šausmu stāstus par čipēšanas sarežģītību, apgalvojot, ka patlaban nekādu problēmu ar apzīmēšanu un reģistrēšanu nav, apmelojot dzīvnieku patversmes par likumu neievērošanu un krimināliem pārkāpumiem, izsakot publiski personiskus apvainojumus sociālajos tīklos, kā arī institūcijām un Saeimas deputātiem adresētās vēstulēs.